Tērauda rūpniecība apdraudēta: Groebler brīdina par masveida darbavietu zaudēšanu!

Tērauda rūpniecība apdraudēta: Groebler brīdina par masveida darbavietu zaudēšanu!

Kas virza tērauda rūpniecību Vācijā? Šis jautājums ir bijis diskusiju centrā kancelejā kopš šodienas “Tērauda samita”. Tērauda asociācijas prezidents Gunārs Grēlers pauda bažas par draudošo risku ilgtermiņā zaudēt rūpnieciskās darbavietas Vācijā. Tērauda rūpniecība, kas jau tā ir pakļauta lielam spiedienam, īpaši saskaras ar industrializētiem reģioniem, kur valda nenoteiktība un bailes no nākotnes. Grēblers uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt valsts industriālo bāzi, lai saglabātu sociālo mieru. Aptuveni 5,5 miljoni darbavietu tieši vai netieši ir atkarīgi no tērauda ietilpīgām vērtību ķēdēm, kas liecina par viņa bažām.[SAT.1 reģionālais]

Tērauda samitu, kas ilga pusotru stundu, sasauca kanclers Frīdrihs Mercs (CDU), un tajā pulcējās nozares pārstāvji, arodbiedrības un skarto federālo zemju premjerministri. Izaicinošajā ekonomiskajā vidē, kurā ir lielas izmaksas un starptautiskā konkurence, tērauda rūpniecība cīnās gan ar iekšzemes pieprasījuma kritumu, gan pieaugošām enerģijas izmaksām. Neapstrādāta tērauda ražošana Vācijā 2025. gada pirmajā pusē samazinājās par gandrīz 12 procentiem, kas atbilst zemākajam ražošanas apjomam kopš 2009. gada finanšu krīzes.[dienas ziņas]

Izaicinājumi un nākotnes izredzes

Vācijas un Eiropas tērauda ražotāji saskaras ar neērtu konkurenci no Āzijas konkurentiem, kas ražo gandrīz trīs ceturtdaļas no pasaules neapstrādātā tērauda. Šeit jo īpaši vadībā ir Ķīna, kam seko Indija. Eiropas Savienība ieņem otro vietu pasaules ražošanā ar 14 procentiem, bet Vācijas tērauda nozare joprojām ir līderis ES.[dienas ziņas]

Tāpēc nozares pārstāvji aicina ieviest stingrākus tirdzniecības pasākumus pret cenu dempingu un konkurētspējīgas enerģijas cenas, lai nodrošinātu uzņēmumu izdzīvošanu. Konkrēti, tā sauktās “enerģijas izmaksas” Vācijā tiek uzskatītas par neizdevīgu konkurētspēju. Klīst baumas, ka valdība no 2026.gada plāno ieviest valsts subsidētās rūpnieciskās elektroenerģijas cenu energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kas varētu nest cerēto atvieglojumu. Neskatoties uz to, tērauda nozares pārdošanas apjoms 2024. gadā samazinājās par 5,3 miljardiem eiro, kas vēl vairāk saasina krīzes situāciju. IG Metall nepārprotami brīdina, ka bez konkurētspējīgām enerģijas cenām nozarē pastāv masveida darba vietu samazināšanas risks.[dienas ziņas]

Tērauda nozare pārejas posmā

Pēdējo gadu notikumi liecina, ka Vācijas tērauda rūpniecība ne tikai šobrīd ir pakļauta spiedienam, bet arī saskaras ar lieliem izaicinājumiem nākotnē. No 1970. līdz 2000. gadam daudzas rūpnīcas, īpaši Rūras apgabalā, tika slēgtas pārprodukcijas un cenu krituma dēļ, izraisot milzīgu darba vietu zaudēšanu. Nozare tagad cenšas panākt ilgtspējīgu pārveidi, lai novērstu lielas emisijas, kas rada apmēram trešdaļu no kopējām rūpnieciskajām emisijām Vācijā. Inovatīviem procesiem, tostarp diskusijai par ūdeņradi kā izejvielu, vajadzētu palīdzēt rūpniecībai nodrošināt nākotni.[Statistika]

Tirgū, kurā seši no desmit lielākajiem tērauda uzņēmumiem atrodas Ķīnā, paliek jautājums, kā Vācijas tērauda rūpniecība var uzlabot savu stāvokli pasaulē. Piemēram, Thyssenkrupp ir nekavējoties jāsamazina jauda un plāno līdz 2030. gadam likvidēt tūkstošiem darba vietu, vienlaikus koncentrējoties uz ilgtspējīgu tēraudu, lai radītu starptautiskās konkurences apstākļus līdzvērtīgos konkurences apstākļos. Nemierīgs ceļš, taču mūsdienu pasaulē ir skaidrs: ir kaut kas jādara, un nozarei ir jāatrod radoši risinājumi, lai ne tikai saglabātu konkurētspēju, bet arī risinātu ekoloģiskās problēmas.[Statistika]