Uelzenas federālā policija: Pastiprināta robežkontrole, neskatoties uz tiesas spriedumu!

Uelzenas federālā policija: Pastiprināta robežkontrole, neskatoties uz tiesas spriedumu!

Uelzenas federālā policija saskaras ar jaunu izaicinājumu: federālās valdības mainītās migrācijas politikas dēļ tiek pastiprinātas operācijas pie Vācijas robežām. Pašreizējā valdības koalīcija, ko veido CDU un CSU, ir pastiprinājusi robežkontroli, lai apkarotu nelegālo imigrāciju. Tas ir tiešs kanclera Frīdriha Merca vēlēšanu solījumu izpilde, kurš vēlējās ierobežot nelegālo migrāciju sava pilnvaru termiņa “pirmajā dienā”. ZDF ziņots.

Uelzenē federālās policijas departamenta vadītājs Deivids Vērmeijers sacīja, ka jaunie apstākļi nozīmēs pastiprinātu vajadzību pēc personāla robežkontrolei. Uz robežas dislocētajiem virsniekiem jau ir pieredze no iepriekšējām operācijām. Pēdējos gados robežkontroles uz Vācijas robežām nav nekas neparasts, tāpēc izvietotajiem policistiem īpaša apmācība nav nepieciešama. Tomēr pretrunīga joprojām ir īpaša taktika, kā rīkoties ar migrantiem, kuri jau ir reģistrēti kā bēgļi citās ES valstīs. Berlīnes Administratīvā tiesa šādu noraidījumu paātrinātā procesā atzina par prettiesisku, taču stingrās kursa prasības paliek spēkā.

Statistika un ietekme

Aplūkojot skaitļus, redzams, ka pirmajās divās nedēļās pēc robežkontroles pastiprināšanas kopumā tika saņemti 2415 noraidījumi, tostarp daudzi patvēruma lūgumi. Pirmajā nedēļā tika noraidīti 739 cilvēki, bet otrajā nedēļā šis skaits pieauga līdz 1676. Situācijas sarežģītību ilustrē fakts, ka Vācijā nedaudz pieauga ne tikai atteikumu, bet arī iesniegto patvēruma pieteikumu skaits: laika posmā pēc stingrības tika reģistrēti 1535 jauni pieteikumi, kas liecina par pieaugošu patvēruma sistēmas izmantošanu.

Atskats uz dažiem pēdējiem gadiem liecina par vispārēju nelegālās migrācijas samazināšanās tendenci. Skaļi ZDF Nelegālo ieceļošanas gadījumu skaits Vācijā samazinājies no 130 000 2023. gadā līdz labiem 80 000 2024. gadā, kas ir kritums par vairāk nekā trešdaļu. 2025. gadā ir sagaidāms turpmāks atdeves pieaugums, jo prognozes liecina par zemāko līmeni kopš 2021. gada.

Sarežģīta situācija

Taču Eiropas Padomes diskusija par šo robežkontroles efektivitāti ir karsta. Kritiķi, piemēram, migrācijas pētnieks Markuss Englers no DeZIM e.V. sūdzas, ka ierakstu skaitļi ir reģistrēti nepietiekami un selektīvi. Nevajadzētu atstāt novārtā arī kontroļu ekonomisko ietekmi: Federālā policija pērn robežkontrolē ieguldījusi aptuveni 27,6 miljonus eiro, un iespējamās turpmākās izmaksas preču aprites traucējumu dēļ var sasniegt līdz 1,1 miljardam eiro. Politiskās un finansiālās izmaksas ir grūti saistītas ar pasākumu izmērāmajiem ieguvumiem.

Apziņa, ka robežkontrole ne vienmēr noved pie bēgļu skaita samazināšanās, gūst arvien lielāku piekrišanu. Migrācijas pētnieki norāda, ka daudz lielāka ietekme uz migrācijas notikumiem ir ģeopolitiskām norisēm un sadarbībai starp ES un trešajām valstīm. Par priekšzīmīgu panākumu liecina stabilākā situācija Sīrijā un stingrāka ES ārējo robežu aizsardzība, kas abas daļēji ir atbildīgas par bēgļu migrācijas samazināšanos. Mediju pakalpojumu integrācija dokumentēts.

Kurp vedīs ceļojums, joprojām nav skaidrs. Uelzenas policisti, labi apmācīti un pieredzējuši, ir gatavi darīt savu daļu, lai uzturētu kārtību uz robežām. Taču, vai pastiprinātajai kontrolei ir vēlamais efekts, vai arī citiem faktoriem ir daudz lielāka loma nekā robežkontroles politikai, kļūs skaidrs nākotnē.