Siltumsūkņu revolūcija: Vācija cīnās pret birokrātiskiem šķēršļiem!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Enerģētikas pāreja Uelzenā tiek virzīta uz priekšu: jauni likumi, lai paātrinātu siltumsūkņu un ģeotermālās enerģijas apstiprināšanas procesu.

In Uelzen wird die Energiewende vorangetrieben: Neue Gesetze zur Beschleunigung der Genehmigungsverfahren für Wärmepumpen und Geothermie.
Enerģētikas pāreja Uelzenā tiek virzīta uz priekšu: jauni likumi, lai paātrinātu siltumsūkņu un ģeotermālās enerģijas apstiprināšanas procesu.

Siltumsūkņu revolūcija: Vācija cīnās pret birokrātiskiem šķēršļiem!

Starptautiskajos notikumos atjaunojamo energoresursu jomā Vācija meklē izaicinājumu pilnu ceļu uz klimata neitralitāti, kas jāsasniedz līdz 2045. gadam. Diemžēl progress ēku un transporta jomā līdz šim nav sasniedzis ambiciozos mērķus. To apstiprina Federālā siltumsūkņu asociācija (BWP), kas saskata lielu siltumsūkņu sistēmu potenciālu, taču norāda arī uz daudzajiem šķēršļiem, kas jāpārvar. BWP rīkotājdirektors Martins Sabels uzsver, ka daudzi projekti ir apdraudēti nekonsekventu un ilgstošu apstiprināšanas procesu dēļ. Šīs kavēšanās var izraisīt daudzu projektu atcelšanu, kas vēl vairāk apdraud klimata mērķu sasniegšanu. [az-online.de].

Kamēr Vācija šajā jomā vēl tuvojas, Dānija rāda, kā lietas var paveikt labāk. Ar 178 lieliem siltumsūkņiem, kas saražo vairāk nekā 580 megavatus, Dānijai ir vairāk nekā trīs reizes lielāka jauda nekā Vācijā. Izcils piemērs ir jūras ūdens siltumsūknis Esbjergā, kas aizstāj ogļu spēkstaciju un nodrošina siltumu vairāk nekā 100 000 cilvēku. Savukārt Vācijā lielo siltumsūkņu uzstādītā siltuma jauda ir tikai ap 180 megavatiem. Pašlaik tiek plānots vai tiek būvēts 71 projekts ar kopējo jaudu aptuveni 900 megavati, un pie horizonta ir vēl 700 megavati. Sabel aicina izveidot uzticamu sistēmu un vairāk līdzekļu federālajam finansējumam efektīviem apkures tīkliem.

Jauns impulss ar izmaiņām likumā

Lai stātos pretī stagnējošajai attīstībai, federālā valdība pieņēmusi lēmumu par vairākām juridiskajām izmaiņām, kas paredzētas, lai paātrinātu ģeotermālās enerģijas sistēmu, siltumsūkņu un siltuma uzglabāšanas sistēmu apstiprināšanas procesu. Likumprojekts nesen tika skatīts publiskā apspriešanā, un eksperti pozitīvi izteicās par valdības centieniem. Federālais ekonomikas un klimata aizsardzības ministrs Roberts Habeks uzsvēra ģeotermālās enerģijas potenciālu, kam Vācijā kā klimatneitrālam, neizsmeļamam enerģijas avotam vajadzētu ieņemt galveno lomu. [bundestag.de].

Plānoto likuma izmaiņu mērķis ir būtiski saīsināt procedūru laikus, izmantojot digitalizāciju, saīsinot termiņus un samazinot prasības. Galvenais punkts ir kalnrūpniecības likumā noteikto maksimālo apstiprināšanas procedūru termiņu ieviešana, kas ļauj pieņemt lēmumu viena gada laikā. Vienlaikus būtu būtiski jāsamazina birokrātija maziem projektiem, piemēram, gruntsūdens siltumsūkņiem, lai turpmāk par tiem būtu tikai jāatskaitās. [bmwk.de](https://www.bmwk.de/Redaktion/DE/PRESS releases/2024/09/20240904-umstellung-der-waermewende.html) uzsver, ka šie pasākumi ir daļa no federālās valdības izaugsmes iniciatīvas.

Ceļš uz priekšu

Ņemot vērā apkures pārejas izaicinājumus un iespējas, ir skaidrs, ka Vācijas enerģētikas politikai turpmākajos gados ir jānosaka izšķirošs kurss. Progress siltumsūkņu un ģeotermālo sistēmu izstrādē un ieviešanā būs svarīgs ne tikai klimata mērķu sasniegšanā, bet arī ilgtspējīgā un videi draudzīgā energoapgādē. Atliek noskaidrot, vai jaunais tiesiskais regulējums un ar to saistītais birokrātijas samazinājums patiešām dod vēlamos rezultātus un vai Vācija drīzumā var pievienoties Dānijai līdzīgai līgai.