Vides trauksme Borkumā: protesti pret strīdīgo gāzes urbšanu!

Vides trauksme Borkumā: protesti pret strīdīgo gāzes urbšanu!

Piektdien, 2025. gada 5. septembrī, Ziemeļjūras sala Borkum piedzīvoja klimata nometnes kulmināciju, kas vēlējās raidīt spēcīgu signālu pret plānoto gāzes urbšanu Vadenjūras pasaules mantojuma sarakstā. Nometnei, kas ceturtdien tika ierīkota netālu no pludmales promenādes, reģistrējās ap 200 dalībnieku. NDR ziņo, ka klimata aktīviste Luisa Neubauere teica steidzamu runu salas dzelzceļa stacijas priekšā, ko atbalstīja Vācijas Vides palīdzības un pilsoņu iniciatīvas "Clean Air Ostfriesland" pārstāvji. Notikums? Kritiskās balsis iebilda pret Valsts kalnrūpniecības, enerģētikas un ģeoloģijas biroja (LBEG) apstiprināšanu, kas bija solījis Nīderlandes enerģētikas uzņēmuma One-Dyas veiktās urbšanas Ziemeļjūrā.

Protests ir vērsts pret gaidāmo gāzes urbšanu, kas plānota tikai 500 metru attālumā no UNESCO Pasaules mantojuma vietas. Demonstrācija ar plakātiem devās uz pludmales promenādi, savukārt Nele Eversa no “Fridays for Future” nosodīja urbšanu kā klimata krīzes pasliktināšanos. Viņi un citi aktīvisti baidās, ka Vatdenjūras ekosistēmu masveidā apdraudēs gāzes ražošana. WWF uzsver, ka dažas Ziemeļjūras sugas jau ir iekļautas sarkanajā sarakstā un ka gāzes ražošana varētu vēl vairāk veicināt sugu izzušanu. WWF.

Pretrunīgi vērtētie apstiprinājumi un ietekme

Atļauja gāzes urbšanai jau ir piešķirta, lai gan tiesas prāva par šo lēmumu tiek apstrīdēta. Bernds Maijers no pilsoņu iniciatīvas brīdināja, ka urbšanas rezultātā tiks upurēti vērtīgi akmens rifi. Puse no plānotā gāzes atradnes atrodas zem Nīderlandes ūdeņiem un pirmajā ražošanas posmā no 2024. gada varētu saražot līdz 13 miljardiem kubikmetru fosilās gāzes. Tomēr šis apjoms segtu tikai mazāk nekā 1% no Vācijas gāzes patēriņa. Ar to nepietiek, lai samazinātu atkarību no gāzes importa, īpaši pieaugoša pieprasījuma laikā.

Sociālo diskusiju veicina Lejassaksijas premjerministra Olafa Liesa (SPD) apstiprināšana gāzes ieguvei. Viņš uzsver vajadzību pēc piegādes drošības, vienlaikus apliecinot, ka vides aizsardzība nedrīkst palikt aiz muguras. Vācijas Vides palīdzība sniedz kritiskus secinājumus: tiek lēsts, ka, sadedzinot saražoto dabasgāzi, izdalītos 65 miljoni tonnu CO2. TU H.

Ekosistēma un klimata pārmaiņas

Vatu jūru jau tagad apdraud klimata pārmaiņas. WWF norāda, ka paātrināta jūras līmeņa celšanās apdraud daudzu putnu sugu dzīvotnes. Ir steidzami jāaizsargā un jāatjauno šīs aizsardzības vērtās ekosistēmas. Ja gāzes urbšana patiešām notiks, tas vēl vairāk noslogos jūras ekosistēmu. Zemūdens troksnis un iespējamās zemestrīces ir tikai daži no riskiem, kas saistīti ar urbšanu. Šie faktori var būtiski ietekmēt saziņu un navigāciju ar jūras dzīvi.

Tomēr atliek noskaidrot, kādas juridiskas darbības var veikt, lai pārtrauktu urbšanu. Gaidāmie lēmumi par gāzes ražošanu spilgtā gaismā atspoguļo klimata aizsardzības izaicinājumus salīdzinājumā ar ekonomiskajām interesēm. Kamēr protestētāji Borkumā skaļi pauž savu nepatiku, rodas jautājums, vai joprojām ir iespējams īstenot vides aizsardzības un klimata mērķus.