Vilks Lejassaksijā: strīdīgs temats starp zemniekiem un politiķiem!

Vilks Lejassaksijā: strīdīgs temats starp zemniekiem un politiķiem!

Kopš tā reimigrācijas uz Vācijas ziemeļrietumiem, vilks ir bijis sprādzienbīstams temats, kas sakarsējis cilvēku prātus. Kurš būtu domājis, ka tāda dzīvnieka atgriešanās, par kuru vairāk nekā simts gadus tika uzskatīts, ka tas ir izmiris, izraisīs tik daudz strīdu? Vilks reģionā parādījās 2014. gada beigās, kas tika dokumentēts bioloģiskajā saimniecībā Großenkneten. Kopš tā laika viss ir turpinājies nemierīgi: Oldenburgas, Vehtas un Klopenburgas rajonos tika novēroti daudzi mājlopi un plaisas. No 2014. gada decembra līdz 2015. gada februārim vien Vehtas rajonā tika nogalināti gandrīz 60 lauksaimniecības dzīvnieki, tostarp tika ziņots par “Goldenstedt problemātisku vilku” 2015. gada rudenī.

Turpmākajos gados situācija saglabājās saspringta. 2017. gadā tika ziņots par pirmajiem vilku uzbrukumiem Frīzlandē un Vēzermāršā, un viens vilks parādījās Ammerlandē, bet otrs tika nelikumīgi nošauts 2017. gada oktobrī. Uzmanība tika pievērsta pat izbāztam vilkam, kas 2018. gadā izraisīja uzraugus. Taču vilki nebija dīkā; No 2019. līdz 2025. gadam vairākos novados tika dokumentēts plaisu pieaugums, radot lielu spiedienu uz lauksaimniekiem. Dzīvnieku tiesību aktīvisti un lauksaimniecība nokļuva nebeidzamā konfliktā, ko veicināja ne tikai pieaugošais vilku novērojumu vietu apmeklētāju skaits.

Spiediens uz politiķiem pieaug

Ņemot vērā arvien pieaugošo vilku nogalināšanas skaitu un notiekošos lauksaimnieku protestus, tādas asociācijas kā Vācijas Zemnieku asociācija (DBV) un Vācijas Mednieku asociācija (DJV) tagad aicina vērst pagriezienu federālās valdības vilku politikā. Par godu “Vilku dienai” 2025. gada 30. aprīlī viņi vērsās pie valdības ar aicinājumu īstenot efektīvu vilku apsaimniekošanu un izmantot esošo vērienu vilku populācijas regulēšanai. Bernhards Krüskens no DBV kritizē lielo vilku populācijas blīvumu Vācijā, kas sasniedz aptuveni 3000 dzīvnieku, un ziņo, ka katru gadu tiek nogalināti 6000 lauksaimniecības dzīvnieku.

Kruskens uzskata, ka vilka aizsardzības statuss ir sasniegts, un aicina oficiāli noteikt, kā rezultātā būtu jāmaina aizsardzības statuss FFH direktīvā. Helmut Dammann-Tamke no DJV arī atbalsta šo viedokli un aicina pazemināt vilka reitingu ES līmenī, kā arī ātri iejaukties pārvaldībā mājlopu uzliesmojumu gadījumā. Vēl viens galvenais aicinājuma punkts ir prasība pēc tūlītējas programmas ganību mājlopu aizsardzībai, kas ir saņēmusi lielu atbalstu no skarto dzīvnieku īpašniekiem.

Uzticēšanās trūkums ganāmpulka aizsardzības pasākumiem

Saskaņā ar Dr. Kay Ruge no Vācijas rajonu asociācijas (DLT) teiktā pašreizējā vadība ir ļoti neatbilstoša. Viņš saskata vilku pieņemšanas samazināšanos, īpaši Austrumvācijā, un uzsver, ka sabiedrība ir vairāk jāinformē par problēmām lauksaimniecībā ar vilkiem. Arī dzīvnieku īpašnieks Jenss Šreinecke no Brandenburgas aprakstīja, ka, neskatoties uz īstenotajiem ganāmpulka aizsardzības pasākumiem, joprojām ir daudz problēmu, un aicināja aktīvāk aizsargāt ganāmpulku.

Šķiet, ka fronte starp lauksaimniekiem, medniekiem un sabiedrību ir sacietējusi, taču visas puses zina, ka, ja nekas netiks darīts, plaisa starp dzīvnieku un dabas aizsardzību, no vienas puses, un lauksaimniecības vajadzībām, no otras puses, varētu pieaugt. DBV runā par politisko pretestību regulējumam un aicina noteikt augšējo robežu aptuveni 1000 vilku uz vienu populāciju.

Šķiet, ka vismaz solis pareizajā virzienā ir sperts: ar jaunieviesto “SchaNa” direktīvu, kas veicina ganāmpulku aizsardzības pasākumus, daudzi cer, ka situācija atvieglināsies. Tomēr šī regula ir saskārusies ar pretrunīgu reakciju no lauksaimniekiem, kuri turpina meklēt uzticamu koncepciju ražošanas un ganību nodrošināšanai. Jāskatās, vai atbildīgie politiķi tiek galā ar izaicinājumu un vai var iet kopīgu ceļu, kurā ņemtas vērā ne tikai vilku, bet arī zemnieku intereses.

Nākotnē ir skaidrs: lai palielinātu vilku akceptu iedzīvotāju vidū, var palīdzēt tikai pārskatāma un aktīva saimniekošana, kas ir taisnīga gan dabas, gan lauksaimniecības vajadzībām. Atliek vien cerēt, ka drīzumā notiks dialogs, kas veicinās jau sen gaidīto izpratni par dabas aizsardzības un lauksaimniecības viens otru papildinošiem izaicinājumiem, lai ikviens iesaistītais varētu rast risinājumu.