Vilks apakšējā saksijā: strīds starp lauksaimniekiem un politiku!

Vilks apakšējā saksijā: strīds starp lauksaimniekiem un politiku!

Vechta, Deutschland - Vilks ir bijis sprādzienbīstams temats kopš imigrācijas Vācijas ziemeļrietumos, kas silda prātus. Kurš būtu domājis, ka dzīvnieka atgriešanās, kas tika uzskatīta par izmirušu vairāk nekā simts gadu laikā, izraisīs tik daudz strīdu? 2014. gada beigās Vilks parādījās reģionā, kas tika dokumentēts bioloģiskajā saimniecībā Großenkneten. Kopš tā laika tas ir turpinājis turbulentu: Vecās, Vechta un Cloppenburg rajonos notika daudz novērojumu un plaisu. Laikā no 2014. gada decembra līdz 2015. gada februārim Vechta apgabalā tika saplēsti gandrīz 60 lauksaimniecības dzīvnieki, ieskaitot ziņojumus par "Goldenstedter problēmu vilku" 2015. gada rudenī.

Turpmākajos gados situācija palika saspringta. 2017. gadā tika ziņots par pirmajiem vilku uzbrukumiem Friesland un Wesermarsch, un Ammerlandē parādījās vilks, bet 2017. gada oktobrī nelegāli tika nošauts cits. Pat pildīts vilks tika informēts par 2018. gadā uzraudzītājiem. Bet vilki nebija dīkstāvē; No 2019. līdz 2025. gadam vairākos novados tika dokumentēts plaisu pieaugums, kas zemniekiem pakļāva lielu spiedienu. Dzīvnieku tiesību aktīvisti un lauksaimniecība tika atrasti bezgalīgā konfliktā, ko veicināja arī pieaugošais apmeklētāju skaits vilku virzienos.

Spiediens uz politiku pieaug

Uz arvien pieaugošā vilku plaisu skaita un turpmāko lauksaimnieku protestu fona, tādām asociācijām kā Vācijas zemnieku asociācija (DBV) un Vācijas medību asociācija (DJV) tagad aicina uz U -turni federālās valdības vilku politikā. Par godu "Vilka dienā" 2025. gada 30. aprīlī viņi aicināja valdību īstenot efektīvu vilku pārvaldību un izmantot esošo apjomu, lai regulētu vilku krājumus. Bernhards Krüsken no DBV kritizē augsto vilku krājuma blīvumu Vācijā, kas ir aptuveni 3000 dzīvnieku, un ziņo par 6000 saplēstām saimniecībām gadā.

Krusken redz vilka saglabāšanas stāvokli un prasa oficiālu paziņojumu, kura rezultātā FFH vadlīnijā vajadzētu mainīt aizsardzības statusu. Helmuts Dammans-Tamke no DJV atbalsta arī šo viedokli un prasa pazemināt vilku ES līmenī un ātru intervences pārvaldību mājlopu plaisām. Vēl viens apelācijas centrālais punkts ir pieprasījums pēc tūlītējas programmas, lai aizsargātu ganības, kurai ir liels skarto dzīvnieku īpašnieku apstiprinājums.

Uzticības trūkums ganāmpulka aizsardzības pasākumos

Saskaņā ar Dr. Kay Ruge no vācu Landkreisstag (DLT) ir ļoti nepietiekama iepriekšējā vadība. Viņš redz, ka krītošs pieņems vilkam, it īpaši Austrumvācijā, un uzsver, ka sabiedrībai ir vairāk jāinformē par lauksaimniecības problēmām ar vilkiem. Jens Schreinecke, dzīvnieku īpašnieks no Brandenburgas, arī aprakstīja, ka, neraugoties uz ieviestajiem ganāmpulka aizsardzības pasākumiem, ir daudz problēmu un pieprasa aktīvāku ganāmpulka aizsardzību.

Lauksaimnieku, mednieku un pašvaldības frontes šķiet sacietējušas, bet visas puses zina: ja nekas netiek darīts, plaisa starp dzīvnieku un dabas aizsardzību varētu būt zemāka, no vienas puses, un lauksaimniecības prasības, no otras puses. DBV runā par politisko pretošanos regulējumam un prasa augšējo robežu aptuveni 1000 vilku uz vienu iedzīvotāju.

Šķiet, ka vismaz viens solis pareizajā virzienā ir veikts: ar nesen ieviesto vadlīniju "Shana", kas veicina ganāmpulka aizsardzības pasākumus, daudzi cer uz situācijas atpūtu. Tomēr šī regula saskaras ar jauktām reakcijām no lauksaimniekiem, kuri turpina sevi redzēt atbilstoši uzticamai koncepcijai, lai nodrošinātu ražošanu un ganību audzēšanu. Atliek redzēt, vai atbildīgie politiķi ir izauguši no izaicinājuma un vai kopīgs ceļš, kas ne tikai ņem vērā vilkus, bet arī lauksaimnieku intereses.

Nākotnē kļūst skaidrs, ka, lai palielinātu pieņemšanu par vilku starp iedzīvotājiem, var palīdzēt tikai caurspīdīga un aktīva vadība, kas atbilst gan dabai, gan lauksaimniecības vajadzībām. Jācer, ka drīz notiks dialogs, kas veicina nokavēto izpratni par dabas aizsardzības un lauksaimniecības papildinošajām problēmām, lai visi iesaistītie varētu atrast risinājumu.