Vilhelmshavena: no 2026. gada no jūras vēja parkiem sagaidāmi miljoni!

Vilhelmshavena: no 2026. gada no jūras vēja parkiem sagaidāmi miljoni!

Vilhelmshavenai priekšā ir zelta nākotne, ko raksturo reāls ienākumu avots no jūras vēja enerģijas. No 2026. gada pilsēta sagaida papildu nodokļu ieņēmumus divciparu miljonu robežās. Šo pozitīvo prognozi būtiski pastiprinās gaidāmās izmaiņas jūras vēja parku tirdzniecības nodokļa iekasēšanā. Vilhelmshavena, iespējams, no 2024. gada varēs iekasēt tirdzniecības nodokli par visiem vēja parkiem Ziemeļjūrā, kas pilsētai sniegs milzīgu finansiālu atvieglojumu n-tv ziņots.

Eksperti pat prognozē nodokļu ieņēmumus ap 110 miljoniem eiro 2024. gadam. Mērs Karstens Feists uzsver, ka lielākā daļa šīs naudas nepieciešama, lai samazinātu strukturālos deficītus pilsētas budžetā. Tomēr no ieņēmumiem gūs ne tikai Vilhelmshavena - arī citas Lejassaksijas pašvaldības var cerēt uz daļu, jo kopā ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu tiks sadalīti aptuveni 65 miljoni eiro.

Juridiskais pamatojums

Šīs cerīgās izredzes ir nozīmīga tirdzniecības nodokļu strīda rezultāts, kas sniedza skaidru mācību nākotnei. Federālā finanšu tiesa nolēma, ka federālā zeme nevar pati iekasēt tirdzniecības nodokli neinkorporētās teritorijās. To ir tiesīga darīt tikai pašvaldība, kurā atrodas uzņēmums. Vilhelmshavena tika izvēlēta kā pašvaldība, kas ir pilnvarota vākt līdzekļus, kas nodrošina pilsētai nepieciešamo nodokļu suverenitāti jūras vēja parkiem. Grants Torntons.

Attiecīgajiem jūras vēja parkiem Ziemeļjūrā ir jāpievērš īpaša uzmanība attiecībā uz to tirdzniecības nodokli, jo tie darbojas divpadsmit jūras jūdžu zonā, taču Federālās finanšu tiesas sprieduma tiesību normas uzsver nepieciešamību skaidri piešķirt atcelšanas atļauju.

Jūras vēja parki kā ekonomikas dzinējspēks

Jūras vēja enerģija ir ne tikai ārkārtīgi svarīga Vilhelmshavenai, bet arī kļūst arvien svarīgāka visā pasaulē. Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu, lielo vēja parku globālā jauda pieaugs no 34 GW līdz iespaidīgiem 330 GW līdz 2030. gadam. Šis pieaugums tiek uzskatīts ne tikai par galveno, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, bet arī veicina miljoniem darba vietu radīšanu, piemēram, WEForums ziņots.

Lai sasniegtu zaļās enerģijas mērķus, Baidena administrācija plāno līdz 2035. gadam samazināt peldošā vēja tehnoloģiju izmaksas par vairāk nekā 70%, vienlaikus radot 15 GW jaudu. Vācijā un īpaši Lejassaksijā ir skaidrs, ka šādas iniciatīvas ne tikai veicina klimata aizsardzību, bet arī stimulē ekonomisko izaugsmi. Vilhelmshavenas osta arvien vairāk kļūst par centrālo kontaktpunktu elektrībai no jūras vēja parkiem.

Izredzes uz pārtikušu nākotni ir daudzsološas — ne tikai Vilhelmshavenai, bet visai Lejassaksijai. Novatoriskas pieejas jūras vēja enerģijai varētu pavērt daudz vairāk iespēju virzīt reģionu uz zaļāku nākotni.