Ziemeļvācijas mazumtirdzniecība cieš: pārdošanas apjoma samazināšanās satrauc mazumtirgotājus!

Ziemeļvācijas mazumtirdzniecība cieš: pārdošanas apjoma samazināšanās satrauc mazumtirgotājus!

Ekonomiskais noskaņojums Vācijas ziemeļos ir saspringts. Saskaņā ar jaunākajiem uzņēmēju asociācijas AGA aptaujas rezultātiem gandrīz puse mazumtirgotāju un pakalpojumu sniedzēju cīnās ar pārdošanas apjoma kritumu 2025. gada otrajā ceturksnī. Pašreizējā ekonomikas apsekojumā īpaši mazumtirdzniecība šķiet problemātisks bērns, un galīgie dati no vecākiem ceturkšņiem, piemēram, 2024. gada ceturtajā ceturksnī, liecina par sarežģīto situāciju. Tolaik 52 procenti aptaujāto uzņēmumu ziņoja par pārdošanas apjoma samazināšanos un 44 procenti ziņoja par pieprasījuma samazināšanos.

Pašreizējā statistika runā pati par sevi: 2025. gada otrā ceturkšņa AGA rādītājs noslīdēja līdz pieticīgiem 90,3 punktiem, kam sekoja dramatisks kritums vairumtirdzniecībā un ārējā tirdzniecībā, kas sasniedza 79,3 punktus, kas ir zemākais līmenis kopš 2020. gada otrā ceturkšņa. Arī mazumtirdzniecības nozare nevar lepoties ar būtisku kritumu iepriekšējā ceturksnī ar 74,1 punktu no 8,6 7 punktiem. Pārtikas prakse ziņots.

Pieaugošās izmaksas un pieprasījuma kritums

Satraucošas ir arī atsauksmes par uzņēmumu kopējām izmaksām, kas 2024. gada ceturtajā ceturksnī palielinājās 78 procentiem aptaujāto uzņēmumu. Šī attīstība iet roku rokā ar bremzējošām perspektīvām 2025. gada pirmajā pusē, un 29 procenti uzņēmumu sagaida pārdošanas apjoma kritumu. Kā jau tika konstatēts iepriekšējās aptaujās, birokrātija ir lielākais šķērslis vērtības radīšanai – 38 procenti. Globālo politisko nenoteiktību 36 procenti uzņēmumu uzskata par vēl vienu traucējošu faktoru, kas samazina vērtības radīšanu vidēji par 10,4 procentiem.

AGA prezidents Hanss Fabians Krūzs brīdina, ka politiķiem ir steidzami jārīkojas, lai sniegtu atvieglojumus un stimulus investīcijām. Vairāk nekā puse uzņēmumu, 54 procenti, plāno ieguldīt lielus ieguldījumus vides un enerģētikas paplašināšanā. Taču nepieciešamība pēc investīcijām pastāv, taču plānošana joprojām ir piesardzīga: 54 procenti uzņēmumu plāno investēt tādā pašā apjomā nākamajā gadā, bet 32 ​​procenti pat sagaida, ka investīciju apjoms tiks samazināts.

Peļņas situācija un nākotnes izredzes

Kas attiecas uz peļņas situāciju, arī situācija ir izaicinoša. 51 procents aptaujāto sagaida nemainīgu peļņu, bet 41 procents – kritumu. Tas ir krasā pretstatā tiem 13 procentiem uzņēmumu, kas savu peļņu vērtē kā labu. Pakalpojumu sektora uzņēmumos AGA rādītājs ir 118,5 punkti, kas starp iepriekšējiem ceturkšņiem saglabājas salīdzinoši stabils.

Arī personāla plānošana atspoguļo neskaidrības. 24 procenti uzņēmumu plāno palielināt darbinieku skaitu, bet 60 procenti vēlas saglabāt pašreizējo darbaspēku. Līdzīga situācija ir arī praktikantiem: 17 procenti grasās palielināt skaitu, bet 64 procenti vēlas saglabāt to pašu skaitu un 19 procenti vēlas pieņemt darbā mazāk jaunu praktikantu.

Rezultāti iegūti uzņēmēju asociācijas AGA veiktajā ekonomiskajā testā, kas tika veikts no 2025. gada 5. jūnija līdz 4. jūlijam. Lai gan kopējā situācija vairumtirdzniecībā un ārējā tirdzniecībā ar 288 miljardu eiro gada apgrozījumu ir tikai rožaina, cerība, ka uzņēmumi ar labām investīcijām un stratēģiju spēs tikt galā ar gaidāmajiem izaicinājumiem. AGA un Ziemeļu ekonomika atskaite.