Ķīlis nelaimē: budžeta iesaldēšana ievērojami pieaugošo izdevumu dēļ!

Ķīlis nelaimē: budžeta iesaldēšana ievērojami pieaugošo izdevumu dēļ!

Ķīles pilsēta saskaras ar nopietnām finansiālām problēmām. 23. maijā mērs Ulfs Kampfs (SPD) novilka avārijas bremzi un noteica budžeta iesaldēšanu, jo deficīts varētu pieaugt no sākotnējiem 80 līdz pat 220 miljoniem eiro. Šie notikumi pamatota iemesla dēļ ir satraucoši. Galvenais šī melnā cauruma cēlonis ir sprādzienbīstamas personāla un piegādes izmaksas, kas pieaugušas par 68 miljoniem eiro. Īpaši smagi cietuši uzkrājumi pensijām, kas ir par 56 miljoniem eiro lielāki nekā sākotnēji plānots, un postu veicinājusi arī programmatūras kļūda pensiju izlīdzināšanas fondā (VAK).

Anke Oekena no Ķīles zaļajiem nesen paziņojumā presei norādīja, ka pilsētas finansiālajai situācijai steidzami nepieciešams risinājums. Arī dramaturģija, kas saistīta ar pieaugošajām sociālās palīdzības izmaksām, īpaši bērnu, jauniešu un ģimenes labklājības jomā, vēl vairāk pasliktina situāciju. Turklāt palielinātais procentu slogs noslogo valsts finanses, kas 2025. gada prognozi ievelk vēl negatīvā virpulī, jo gaidāmi aptuveni 1,5 miljonu eiro zaudējumi.

Budžeta bloķēšana un sociālā atbildība

Šī budžeta iesaldēšana Ķīlei nozīmē ne tikai finansiālu dilemmu, bet arī sociālo pakalpojumu samazināšanu. Dr. Kristīna Šūberte no SPD padomes grupas situāciju raksturoja kā pagrieziena punktu budžeta politikā un kritizēja valsts politiku. Viņa kritizēja to, ka pilsētām tiek dots arvien vairāk uzdevumu, nepiešķirot tām atbilstošus līdzekļus. "Mēs nevaram atļauties samazinājumus sociālajā un izglītības sektorā," turpināja Šūberts.

Īpaši svarīgas ir izmaksas, kas rodas, nododot aprūpē nepavadītus nepilngadīgos ārzemniekus, un paaugstinātās pansionāta maksas. Šie papildu slogi kopā veido vairākus miljonus eiro. Arī Ķīles pilsēta izjuta infekcijas pašvaldības finanšu tīklā: no pašvaldības finanšu izlīdzināšanas tā saņēma par 26,6 miljoniem eiro mazāk nekā sākotnēji plānots.

Perspektīva un risinājumi

Pilsētas administrācija apzinās nedrošo situāciju un plāno veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai risinātu finanšu problēmas. Šķiet, ka tēriņiem jāpievērš vairāk nekā brīdis, jo atsevišķi pasākumi diez vai nodrošinās ilgtspējīgu budžeta stabilizāciju. Ir jāpārskata mulsinošais finanšu pasākumu kopums.

Vietējā līmenī valsts un federālās valdības vienoti lūdz nodrošināt labākus finanšu resursus. Mēri aicina reformēt parādu bremžu jautājumu, lai dotu iespēju pašvaldībām panākt reālu pavērsienu. Tas, vai šāda reforma ir reāla tuvākajā nākotnē, vēl jānoskaidro. Vācijas Pilsētu asociācija pauž bažas par ātro aptauju: gandrīz 37 procenti aptaujāto pilsētu nevar uzrādīt sabalansētu budžetu, un 95 procenti savu budžeta situāciju nākamajos piecos gados vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu.

Spiediens uz pašvaldībām finansēt sevi no saviem līdzekļiem, vienlaikus pieaugot tēriņiem sociālajiem uzdevumiem, ir milzīgs. Jaunā federālā valdība steidzami aicina veikt pasākumus vietējo finanšu stabilizēšanai. Mēs varam tikai cerēt, ka politiskais kurss drīz mainīs virzienu un tiks atrasts risinājums, kas ilgtermiņā var sniegt labumu Ķīles pilsētai un tās iedzīvotājiem.