Reids Ķīlē: aizdomas par spiegošanu pret Krievijas kravas kuģi Scanlark!

Reids Ķīlē: aizdomas par spiegošanu pret Krievijas kravas kuģi Scanlark!

Ķīle šobrīd ir drošības iestāžu uzmanības lokā pēc tam, kad septembra sākumā policijas speciālie spēki pārmeklēja kravas kuģi “Scanlark”. Izmeklēšana ir vērsta pret pieciem Krievijas pilsoņiem, kuri tiek turēti aizdomās par spiegošanas darbību veikšanu sabotāžas nolūkos. Jo īpaši ir aizdomas par dronu spiegošanu, kas varētu būt saistīta ar kuģi. [Welt](https://www.welt.de/regionales/hamburg/article68dd67a60d593caa269c6a07/kiel-wegen-spionage-durchsuchtes-frachtschiff-verfahren-gegen-russische-besatzung-laeuft.html, piemēram, dokumenti un dažādi datu nesēji. kratīšanas laikā, taču drons netika atrasts.

Izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad augusta beigās drons izspiegoja Vācijas flotes kuģi. Kravas kuģis “Scanlark” vairākas dienas uzturējās Ķīles fjordā un sākotnēji pēc incidenta pameta Vācijas teritoriālos ūdeņus, bet pēc tam atgriezās Lejassaksijas piekrastē. Tehnisku nepilnību dēļ kuģa tālākais brauciens Ķīles kanāla ziemeļu ostā joprojām ir aizliegts, kamēr policija un prokuratūra turpina izmeklēt bezpilota lidaparātu novērojumus virs kritiskiem objektiem Vācijas ziemeļos.

Iestāžu sadarbība

Izšķiroša loma ir sadarbībai starp drošības ekspertiem un Lejassaksijas un Šlēsvigas-Holšteinas iestādēm. Henriks Šilings, Ķīles Kristiana Albrehta universitātes Drošības politikas institūta drošības eksperts, operāciju raksturo kā svarīgu soli aizsardzībā pret hibrīdkaru. Šis dronu spiegošanas veids nav jaunums; Kopš Ukrainas konflikta arvien biežāk tiek novēroti Krievijas bezpilota lidaparāti, kas izspiego militārā transporta maršrutus un NATO bāzes. Šilings uzsver, ka teritoriālo ūdeņu paplašināšana dod iestādēm lielākas pilnvaras uzraudzīt un novērst šādas darbības. [NDR].

Vēl viens aspekts ir nepieciešamība precizēt tiesisko regulējumu aizsardzībai pret droniem. Vācijā par bezpilota lidaparātu aizsardzību ārpus lidlaukiem ir atbildīga valsts policija, bet lidostās – federālā policija. Šī sarežģītā juridiskā situācija tiek arvien vairāk apšaubīta, īpaši pēc tam, kad Dānijas valdībai septembra sākumā bija jāslēdz gaisa telpa virs Olborgas līdzīgu bezpilota lidaparātu incidentu dēļ. Šie incidenti uzsver, cik svarīgi ir izveidot kopīgu tiesisko regulējumu ES, lai cīnītos pret hibrīddraudiem. Ferner

Hibrīdā kara taktika

Šilings skaidro, ka bezpilota lidaparātu lidojumi nav atsevišķi incidenti, bet ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir izplatīt bailes un nenoteiktību. Šāda rīcība liek pārbaudīt drošības spēku efektivitāti. Viņš norāda, ka efektīva kritiskās infrastruktūras aizsardzība ietver visu iestāžu un operatoru sadarbību, lai būtu laba roka aizsardzībai pret šādiem draudiem.

Nākotnē būs ļoti svarīgi, kā Vācija un kaimiņvalstis, piemēram, Dānija, reaģēs uz šiem izaicinājumiem. Juridiskajiem pielāgojumiem un tehnoloģiskajiem jauninājumiem, lai atklātu un ierobežotu dronus, būs galvenā loma valsts drošības uzturēšanā. Šeit galvenā uzmanība tiek pievērsta apmaiņai starp militārajām un civilajām iestādēm, kas ir būtiska, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu piekrastes robežas.