Suche
Mein Konto
Ķīles ostas krīzē: divu miljonu eiro finansējums apdraudēts!
Pēc vētras pieplūduma Ķīlē 2023. gadā uz spēles ir likts finansējums. Remonts Šilksē un Velingdorfā kavējas.
Ķīles ostas krīzē: divu miljonu eiro finansējums apdraudēts!
Baltijas jūra, kas pazīstama ar savu starptautisko nosaukumu kā Baltijas jūra, pēdējos mēnešos ir bijusi ziņu virsrakstos ne tikai skaistuma, bet arī dramatisku laikapstākļu dēļ. 2023. gada oktobrī vētras uzplūds krastam nodarīja ievērojamus postījumus. Īpaši smagi cieta Ķīles-Šilkzē osta, kur nogrima vairāk nekā 40 kuģu. Tagad ostas apsaimniekotājs var būt spiests atmaksāt divus miljonus eiro remontdarbu rezultātā iegūto finansējumu no valsts. Par to ziņo [ndr.de](https://www.ndr.de/nachrichten/schleswig-holstein/kiel_neumuenster_ploen_rendsburg-eckernfoerde/ostsee-sturmflut-muessen-kieler-haefen-foerder Gelder-zurueckzahlen.html,kiel-488).
Kā skaidro ostas rīkotājdirektors Filips Mīlenhards, laika trūkuma dēļ nebija iespējams oficiāli izsludināt nepieciešamos darbus. Kopš katastrofālajiem notikumiem Šilksē ostā ir veikti plaši remontdarbi uz tiltiem un moliem, taču situācija joprojām ir saspringta. Arī citas Šlēsvigas-Holšteinas ostas cīnās ar vētras pieplūduma sekām.
Problēmas Ķīles-Vellingdorfas sporta ostā
Remontdarbi Ķīles-Vellingdorfas sporta ostā pašlaik ir apstājušies, jo teritorijā ir jāpārbauda, vai tajā nav vecas munīcijas. Šī Otrā pasaules kara laikā palikusī munīcija varētu nopietni ietekmēt iepriekšējos plānus. Rezultātu gaidīšana nozīmē arī to, ka gaidāmā remonta izmaksas, kas sākotnēji tika lēstas 500 000 eiro apmērā, iespējams, būs divas reizes lielākas.
Aplūkojot kopējo situāciju, redzams, ka Baltijas jūra ir ne tikai iecienīts atpūtnieku galamērķis, bet arī jūtīga ekosistēma. Piemēram, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas piekraste piedāvā mierīgu ūdeņu, baltu smilšu pludmaļu un gleznainu smilšakmens klinšu kombināciju. Šo reģionu apmeklē daudzi tūristi, lai gan rezervācijas vasaras mēnešiem bieži notiek novembrī.
Baltijas jūra kā ceļojumu galamērķi un tās ekoloģiskais līdzsvars
Saskaņā ar wikipedia.org Baltijas jūra aizņem aptuveni 390 000 km² lielu platību un ir iesāļa jūra ar mainīgu sāļumu. Krastos ir ne tikai klusas pludmales, bet arī vecas tirdzniecības pilsētas, piemēram, Lībeka un Rostoka. Baltijas jūra 20. gadsimtā sasilusi par 0,85 K, kas arvien vairāk izaicina dzīves apstākļus ūdenī.
Baltijas jūra vasaras mēnešos ir iecienīts galamērķis ūdens sporta cienītājiem un atpūtas meklētājiem, kā arī makšķerniekiem, jo reņģes un mencas ir ekonomiski nozīmīgas zivju sugas. Tomēr pastāv problēmas, piemēram, pārzveja un skābekļa trūkums, kas apdraud ekoloģisko stāvokli.
Ceļotājiem, kuri vēlas izpētīt Baltijas jūru, vēlams sagatavoties vēsajam un vējainajam laikam. Tāpēc lietus jaka varētu būt būtisks pavadonis pat brīvdienu sezonā. Atpūtniekiem, kuri vēlas tērēt mazāk, ir laba ideja apceļot reģionu ar velosipēdu vai baudīt svaigas zivju sviestmaizes stendos. Turklāt naturisms (nūdisms) pludmalēs ir ļoti svarīgs, un daudzas pludmales tam ir piemērotas.
Izaicinājumi, ko radīja vētras notikums Ķīlē, liecina, ka piekrastes reģionu raksturo ne tikai tā tūrisma vērtība, bet arī tā neaizsargātība. Atliek cerēt, ka gan remontdarbus, gan pasākumus šīs bagātās dabas aizsardzībai varēs īstenot ātri un efektīvi.