Lībekas pilsētas ģerbonis: 30 gadu dizains, kas veido vēsturi!

Lībekas pilsētas ģerbonis: 30 gadu dizains, kas veido vēsturi!

2025. gada 9. jūlijā Lībekas pilsētas arhīvā noslēdzās nozīmīgs dokumentācijas process par pašreizējo Lībekas pilsētas ģerboni un tā izskatu. Līgumu par Lībekas korporatīvā dizaina pamatu nodošanu no 1996. gada parakstīja bijušais MIKADO GmbH rīkotājdirektors un tagad ews group GmbH vadītājs Dīters Vitasiks. Tas notika mēra Jana Lindenau un pilsētas arhīva vadītāja Dr. Dominika Kūna klātbūtnē, kuri abi uzsvēra šīs kolekcijas nozīmi. Šeit Lībeka ziņo, ka kolekcijā ir melnraksti, oriģinālie zīmējumi, sarakste un slaidi no pilsētas ģerboņa tapšanas laika un ir nozīmīgs pilsētas vēstures avots.

Pašreizējais Lībekas pilsētas ģerbonis ir veidojis Hanzas pilsētas izskatu 30 gadus. Ģerbonis, ko rotā divgalvainais ērglis - bijis Lībekas simbols kopš 14. gadsimta - paliek nemainīgs arī pēc jauno dizaina vadlīniju ieviešanas 2020./21. gadu mijā. Mērs Lindenau uzsver: "Dizains ir būtiska mūsu pilsētas identitātes un tradīciju sastāvdaļa." Ģerboņa rūpīgā pārskatīšanā galvenā loma bija starptautiski atzītam grafiskajam dizainerim prof. Kurtam Veidemanam. Šeit Lībeka uzsver, ka 1996. gadā MIKADO GmbH un Weidemann uzvarēja konkursā par dizaina izstrādi, kas bija ne tikai skaists, bet arī funkcionāls – tas apvienoja pilsētas elektroniskos un drukātos sakarus.

Vēsturiskais konteksts

Lībekas pilsētas ģerboņa vēsture ir nesaraujami saistīta ar pašas pilsētas attīstību. Lībeka, kas savulaik bija nozīmīgs Baltijas tirdzniecības centrs, piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu, pateicoties Hanzas savienībai 14. gadsimtā. Līdzās mūsdienu pilsētas ģerbonim ir arī vēsturē caurstrāvotas monētas, piemēram, 1901. gada 10 marku zelta monēta, uz kuras attēlots Lībekas pilsētas ģerbonis. Šī monēta, kas kā Monētu kurjers informēts, bija 10 000 eksemplāru tirāža un bija izgatavots no 900 zelta. Tās diametrs ir 19,5 mm, bet aptuvenais svars ir 3,9 g. Priekšpusē ir attēlots pilsētas ģerbonis, bet reversā - imperatora ērglis.

Ģerboņa lielā vēsturiskā vērtība atspoguļojas ne tikai monētās, bet arī Lībekas iedzīvotāju kultūras identitātē. Divgalvainais ērglis kā vēsturisks simbols noenkurojies ne tikai pilsētā, bet arī tās iedzīvotāju sirdīs. Veidemaņa dizaina diskrētumu Vitasiks raksturo kā mūžīgi klasisku, kas uzsver ģerboņa nozīmi pat mūsdienās.

Dokumentu nodošana pilsētas arhīvā ir solis, kas ne tikai saglabā pagātni, bet arī liek pamatu nākamajām paaudzēm, lai tās izprastu un novērtētu Lībekas vēsturi un pilsētas ģerboņa attīstību.