Staltbrieži Šlēsvigā-Holšteinā: biotops, ko apdraud A20 un saules parki!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Eksperti brīdina par staltbriežu ģenētiskajām problēmām Neiminsterē. Infrastruktūras projekti apdraud migrācijas koridorus un bioloģisko daudzveidību.

Experten warnen vor genetischen Problemen beim Rotwild in Neumünster. Infrastrukturprojekte gefährden Wanderkorridore und Artenvielfalt.
Eksperti brīdina par staltbriežu ģenētiskajām problēmām Neiminsterē. Infrastruktūras projekti apdraud migrācijas koridorus un bioloģisko daudzveidību.

Staltbrieži Šlēsvigā-Holšteinā: biotops, ko apdraud A20 un saules parki!

Šlēsvigā-Holšteinā ir lielas bažas par staltbriežu dzīvotni. Segeberger Heide lielo medījumu ringa priekšsēdētājs Valters Mahnerts kritiski aplūko šo lielisko dzīvnieku ģenētisko stāvokli. Staltbriežu ģenētiskais fonds kļūst arvien šaurāks, kas apdraud ne tikai dzīvnieku labklājību, bet arī rada veselības problēmas. Mānerts pārbaudīja ģenētiskos paraugus no 350 briežiem un brīdināja: "Bādzēgebergas, Neiminsteres, Bādbramstedas un Hamburgas reģionā ir aptuveni 1300 staltbriežu dzīvnieku, kas ir ģenētiski nabadzīgi." Jau tagad ir redzamas radniecības pazīmes, piemēram, saīsināti žokļi. Īpaši satraucošs ir plānotais automaģistrāles A20 turpinājums no Bādzēgebergas uz Bādbramstedtu, jo tas var vēl vairāk apdraudēt jau tā ierobežoto ģenētisko apmaiņu.

Situāciju staltbriežiem vēl vairāk pasliktina lielās fotoelektriskās sistēmas. Piemēram, Boostedtā plānots izveidot saules enerģijas parku 75 hektāru platībā un 80 megavatu maksimālo jaudu. Šie saules parki vienkārši nogrieza daudzus staltbriežu migrācijas koridorus NDR ziņo. Savvaļas dzīvnieku šķērsošanas koridoros jau ir plānotas vairāk nekā 20 saules enerģijas fermas, un vēl 22 ir pie apvāršņa.

Dabas aizsardzība reģionā

Dabas aizsardzības speciālisti izsauc trauksmi par izolāciju, ko staltbrieži piedzīvo savās teritorijās. Frenks Zabels no štata mednieku asociācijas ir kartējis būtiskos staltbriežu koridorus Šlēsvigā-Holšteinā, lai norādītu uz problēmām. Ainavu lielā mērā sadala lielceļi, dzelzceļa līnijas un apdzīvotas vietas, kas padara pārgājienus starp teritorijām gandrīz neiespējamu. Lai gan Holšteinas dienvidos pāri automaģistrālei ir divi savvaļas tilti, starp Lībeku un Hamburgu šādu krustojumu nav.

Lai uzlabotu kritisko situāciju, ir iesniegta petīcija Bundestāgam, kas aicina noteikt būvniecības aizliegumu jutīgās savvaļas dzīvnieku šķērsošanas vietās. To atbalsta jau vairāk nekā 15 000 atbalstītāju, tostarp dabas aizsardzības biedrība BUND. Lauksaimnieki, plānojot saules enerģijas fermas, cenšas ņemt vērā savvaļas dzīvniekus. Viens piemērs ir Aksels Lamps, kurš plāno saules parku 30 hektāros bez žoga, lai netraucētu dzīvniekiem. Taču apdrošināšanas kompānijām bieži ir nepieciešami žogi, kas apgrūtina projektu.

Mežonīgas kustības un koridori

Īpaši iespaidīgs staltbriežu mīlestības klejot piemērs ir “Bargfelder” brieži, kas pārvietojas starp Hamburgu un Segeberger mežu. Lai gan dažiem dzīvniekiem šādas migrācijas ir iespējamas, citiem briežiem ir lielas grūtības šķērsot šosejas. Saskaņā ar FOEN informāciju Savvaļas dzīvnieku koridori ir būtiski biotopu savienojamībai un daudzu dzīvnieku sugu vairošanai. Tomēr daudzos reģionos šie koridori ir traucēti vai traucēti, tādējādi palielinot risku daudzām savvaļas dzīvniekiem.

Problēma ir skaidra: bez piemērotām savvaļas ejām daudzām sugām ir liegta piekļuve dzīvībai svarīgiem resursiem. Šī iemesla dēļ ir svarīgāk nekā jebkad agrāk veicināt politiku un sabiedrības izpratni par nepieciešamību izveidot drošus migrācijas koridorus un aizsargāt esošos. Jo dabas un tās iemītnieku labklājībai vienmēr jābūt pirmajā vietā.