Satraucošs valodas trūkums: skarti 65% Brēmenes pirmsskolas vecuma bērnu!

Satraucošs valodas trūkums: skarti 65% Brēmenes pirmsskolas vecuma bērnu!

Brēmerhāvenā pašreizējā aptauja liecina, ka satraucoši 65 procenti pirmsskolas vecuma bērnu cīnās ar valodas deficītu. Šis skaitlis ir pieaudzis no 55 procentiem pagājušajā gadā. Brēmerhāfenes izglītības iestāde tagad ir publicējusi šos rezultātus, un situācija ir kļuvusi nopietnāka. Pirmklasnieku vidū bērnu ar valodas deficītu īpatsvars ir pat 62 procenti. Tā ir skaidra zīme, ka šeit ir jārīkojas.

Lielais valodas trūkumu skaits ir īpaši pamanāms Grēpelingenas un Blūmentālas apgabalos, kur tiek ietekmētas gandrīz trīs ceturtdaļas bērnu pēdējā dienas aprūpes gadā. Vēl jo iepriecinošāka ir ziņa, ka Švahhauzenes un Borgfeldes rajonos samazinājies bērnu ar valodas deficītu skaits. Tas varētu norādīt uz uzlabotiem valodas atbalsta pasākumiem šajos reģionos. Tomēr valodas atbalsta līmenis pirmklasniekiem Brēmenē ir tikai nedaudz samazinājies no 43 procentiem līdz 41 procentam – tas ir neliels progress, bet nepietiekams.

Jaunas pieejas valodu apmācībai

Lai novērstu šādas sūdzības, Bavārija nesen pieņēma jaunu likumu, ar ko ievieš obligātus valodas zināšanu aptauju. Tā sauktā “individuālo valodas vajadzību bavāriešu valodas pārbaude — PAMATS” tagad tiek plaši izmantota, lai reģistrētu visu bērnu valodas līmeni pirms skolas gaitu sākšanas. Sākotnējai valodas pārbaudei jānotiek pamatskolās 1,5 gadu pirms skolas gaitu uzsākšanas. Šis skrīnings, kuru plānots sākt 2025. gada martā, ir daļa no centieniem nodrošināt, lai arī bērniem, kuri neatrodas valsts apmaksātajos dienas centros, tiktu pārbaudītas viņu valodas zināšanas.

Piedalīšanās skrīningā nav obligāta, ja vecāki iesniedz rakstisku izziņu no dienas aprūpes centra, kas apliecina, ka bērnam nav paaugstināta nepieciešamība pēc valodas palīdzības. Tomēr joprojām ir ļoti svarīgi, lai bērni ar noteiktu atbalsta nepieciešamību apmeklētu piemērotu iestādi ar iepriekšēju vācu valodas kursu.

Pētījumi un iniciatīvas valodu izglītības jomā

Pētījumi par valodu izglītību uzsver stabilas valodas attīstības milzīgo nozīmi. Dažādas programmas, piemēram, BMBF metaprojekts “Lingvistiskā izglītība imigrantu sabiedrībā”, palīdz uzlabot valodu izglītību Vācijā. Šī projekta mērķis ir izstrādāt atbalsta rīkus izglītojamajiem un novērtēt esošos valodas atbalsta pasākumus. Iniciatīva “Izglītība caur valodu un rakstīšanu” ir arī pašreizējā pētnieciskā darba uzmanības centrā, lai veicinātu koordinētu valodu izglītību sadarbības projektos starp dienas aprūpes centriem un skolām.

Vēl viens ieguldījums valodas atbalstīšanā ir federālā programma “Language Kitas”, kas dibināta ar mērķi veicināt ikdienas valodu apmācību dienas aprūpes centros. Kļūst skaidrs, ka valodu izglītībai ir izšķiroša nozīme ne tikai indivīda attīstībā, bet arī sabiedrības integrācijā.

Šīs dažādās iniciatīvas un programmas ir pirmais solis pareizajā virzienā. Taču Brēmerhāfenes skaitļi skaidri parāda: vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu bērnu valodas situāciju un nodrošinātu, ka neviens bērns netiek atstāts novārtā. Ir nepieciešamas izmaiņas, lai ilgtspējīgi stiprinātu valodas atbalstu agrīnās bērnības izglītībā.

Rezumējot: izaicinājumi ir lieli, taču kopā sabiedrība, politika un izglītības iestādes var dot izšķirošu ieguldījumu valodu izglītības uzlabošanā. Galu galā tas var novest pie tā, ka bērni ne tikai labāk iemācīsies vācu valodu, bet arī var labāk integrēties mūsu sabiedrībā.

Lai iegūtu papildinformāciju un informāciju par pašreizējo attīstību valodu izglītībā Vācijā, apmeklējiet vietni butenunbinnen.de, [stmas.bayern.de](https://www.stmas.bayern.de/sprachpung/index.de/sprachstand. fachportal-paedagogik.de.