Brēmene plāno iepakojuma nodokli: 50 centi papildus vienreiz lietojamām krūzītēm!

Brēmene plāno iepakojuma nodokli: 50 centi papildus vienreiz lietojamām krūzītēm!

Brēmenē plānotā virzība ieviest iepakojuma nodokli ienesīs svaiga gaisa elpu diskusijā par vides aizsardzību un atkritumu izvairīšanos. Brēmenes Senāts ir apņēmies no 2026. gada sākuma ieviest nodokli vienreiz lietojamam iepakojumam, līdzīgi kā Tībingenē jau vairāk nekā trīs gadus tiek pielietots. Tībingenā cilvēki jau tagad maksā lielu naudu par dažādiem vienreiz lietojamiem iepakojumiem, apmēram 50 centus par papīra kafijas krūzi, un pilsētas budžets ik gadu saņem aptuveni 800 000 eiro. Šīs iniciatīvas mērķis ir skaidrs: atkritumu samazināšana un atkārtoti lietojamu risinājumu veicināšana.

Tomēr Brēmenes Tirdzniecības palāta plānus asi kritizē un piedāvāto nodokli raksturo kā "pārāk dārgu, birokrātisku un neefektīvu". Saskaņā ar aptauju 80 procenti skarto uzņēmumu baidās no izmaksu pieauguma un pieaugošām birokrātiskām pūlēm. Šīs bažas nav nepamatotas: Tībingenē jau bija juridiski strīdi par nodokli, kas noveda līdz Federālajai konstitucionālajai tiesai. Tas nolēma, ka pašvaldības nodokļi par vienreiz lietojamo iepakojumu ir atļauti, taču ar dažiem ierobežojumiem. Piemēram, ar nodokli var aplikt tikai to iepakojumu, kas tiek patērēts uz vietas, savukārt līdzi ņemamajam iepakojumam netiek piemērots nodoklis, ja to izmanto personīgai uzglabāšanai.

Pieredze no Tībingenes

Universitātes pilsētā Tībingenā iepakojuma nodokļa ieviešana pēdējos gados ir izrādījusies efektīva: kopš nodokļa ieviešanas vairākkārt lietojamo taru izmantošana ir četrkāršojusies, un to atbalsta visaptveroša finansējuma programma. Turpretim paliek atklāts jautājums, cik pilsētu, iedvesmojoties no Tībingenes, vēlētos ieviest līdzīgu regulējumu. Tādas pilsētas kā Heidelberga un Freiburga skaļi domā par līdzīgu nodokļu ieviešanu pēc tam, kad Federālā Konstitucionālā tiesa apstiprināja Tībingenes regulējuma likumību.

Tomēr Brēmenes uzņēmējiem ir jāpielāgojas dažādām pašvaldību nodokļu likmēm un statūtiem. Papildu birokrātija varētu ietekmēt jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus. Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu, viesmīlības uzņēmumi jau šobrīd tērē vidēji 14 stundas nedēļā, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajiem aktiem, un to varētu saasināt jauns iepakojuma nodoklis. DIHK pieprasa, lai birokrātijas samazināšanai vietējā līmenī tiktu piešķirta tāda pati prioritāte kā federālajā un ES līmenī.

Atkritumu novēršanas izaicinājums

Vēl viens jautājums, kas veido diskusiju par iepakojuma nodokli, ir noteikumu efektivitāte, lai izvairītos no izšķērdēšanas. Nav skaidrs, cik lielā mērā nodoklis faktiski noved pie atkritumu samazināšanas – galu galā jau ir citi finansēšanas instrumenti, kas uzliek slogu iepakojumam. Arī IHK paliek skeptisks un pieprasa, lai papildu nodokļu vietā tiktu radīti pozitīvi stimuli atkārtoti lietojamā iepakojuma lietošanai. Dialogam ar politiķiem un administrāciju būtu jānodrošina gan vides aizsardzība, gan ekonomiskā dzīvotspēja.

Kopumā jāskatās, kā Brēmenes Senāts strukturēs plānoto nodokli vienreiz lietojamajam iepakojumam. Taču skaidrs ir tas, ka tēma pilsētā un ārpus tās ir ļoti populāra un prasa intensīvu diskusiju. Jo viens ir skaidrs: kaut kas notiek, un mūsu ziņā ir atrast pareizo ceļu.