Dronu novērojumi un Krievijas draudi: Ziemeļvācija bruņojas!

Dronu novērojumi un Krievijas draudi: Ziemeļvācija bruņojas!

Satraucošā notikumā Hamburgas un Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes 2025. gada 8. jūlijā rīkoja kopīgu Ministru kabineta sēdi, lai risinātu satraucošo aizdomīgo bezpilota lidaparātu pārlidojumu pieaugumu pār kritisko infrastruktūru un draudošajiem Krievijas spiegošanas un sabotāžas draudiem. Šī tikšanās ir atbilde uz arvien saspringtāko drošības situāciju, ko raksturo karš Ukrainā un ar to saistītais militārais pieaugums. Skaļi Merkurs Abas valstis aicina pārkārtot militārās un civilās aizsardzības spējas.

Abu valstu premjerministri ir izstrādājuši kopīgu nostājas dokumentu, kas aicina piešķirt papildu finansējumu no federālās valdības valsts institūciju aizsardzībai un iedzīvotāju noturības uzlabošanai. Īpaši steidzama ir nepieciešamība panākt brīdinājuma sistēmu, avārijas patversmju un transporta ceļu jomās. Publiskās patversmes Šlēsvigā-Holšteinā ir sistemātiski demontētas kopš 2007. gada, savukārt Hamburgā ostai reģistrēts arvien vairāk kiberuzbrukumu, lai gan tie kopumā ir veiksmīgi atvairīti.

Hibrīdkarš kā jauns drauds

Šie draudošie izaicinājumi nenāk tikai no gaisa. Drošības eksperti brīdina par jaunu Krievijas apdraudējuma kvalitāti, kas notiek arī zem ūdens un virtuālajā telpā. Hibrīdkarš, kas ietver kiberuzbrukumus, sabotāžas aktus un mērķtiecīgu dezinformāciju, rada Vācijai milzīgus izaicinājumus. Skaļi SRF Krievija izmanto šīs metodes, lai ietekmētu Vācijas Ukrainas politiku, kas neizbēgami rada jautājumus par mūsu infrastruktūras drošību.

Neskaidrība par hakeru uzbrukumu attiecināšanu padara situāciju vēl sarežģītāku. Lai gan nesen tika konstatēts, ka šiem uzbrukumiem ir skaidra saistība ar Krieviju, kopējā aina ir izkliedēta. Uzbrukumu pieaugums Vācijas uzņēmumiem tiek pamanīts arī no Ķīnas. Dezinformācija tiek aktīvi vajāta, lai mazinātu tautas atbalstu Ukrainai. Nejauša informācija un nepatiesi ziņojumi tagad ir daļa no stratēģijas BR nosaka.

Iestāžu un iedzīvotāju loma

Vācijas drošības arhitektūra jau ilgu laiku ir klasificēta kā neatbilstoša. Eksperti saka, ka jārīkojas ne tikai aizsardzībā, bet arī jāizstrādā veidi, kā atturēt Krieviju no agresīvā kursa. Ir vajadzīga intensīva sadarbība starp valstīm, lai civiliedzīvotājus īpaši informētu par pašreizējiem un nākotnes draudiem. Šlēsvigā-Holšteinā jau ir izveidota “Civilās aizsardzības darba grupa”, savukārt Hamburga veido jaunu organizatorisko vienību krīžu pārvarēšanai.

Mēs esam pastāvīgā sacensībā ar laiku. Cik uzticami ir mūsu drošības mehānismi? Un cik labi mēs kā sabiedrība varam sagatavoties pret hibrīddraudiem? Notikumi ap Baltijas jūru skaidri parāda, ka tagad ir jārīkojas ātrāk nekā jebkad agrāk. Steidzamības sajūtu atspoguļo atbildīgo vārdi, kuri lūdz palielināt aizsardzības spējas, lai stiprinātu ne tikai savas institūcijas, bet arī iedzīvotāju uzticību.