Jauni veci apģērbu konteineri Hamburgā: Vairs nekādu tekstila atkritumu!

Jauni veci apģērbu konteineri Hamburgā: Vairs nekādu tekstila atkritumu!

Šodien Hamburgā tiek sperts solis ceļā uz ilgtspējīgu tekstila kultūru: pilsētas uzkopšanas dienests ir uzstādījis jaunus veco apģērbu konteinerus, lai uzlabotu saplīsušo apģērbu utilizāciju. Pilsētā šobrīd ir vairāk nekā 20 depo konteineru, un kopumā tie būs līdz 30. Sākotnēji plānots, ka projekts ilgs divus gadus, lai sadzīves atkritumos nonāktu mazāk tekstilizstrādājumu. Šī iniciatīva galvenokārt ir vērsta uz iedzīvotājiem, jo ​​jaunajos konteineros var ievietot arī bojātus apģērba gabalus, piemēram, džinsus ar caurumiem. Tomēr ļoti netīrās detaļas jānogādā tieši pārstrādes centrā.

Katru nedēļu divas līdz trīs tonnas nederīgu apģērbu nonāk Vācijas Sarkanā Krusta rokās, kas Hamburgā rūpējas par utilizāciju. Savāktie tekstilizstrādājumi pēc tam nonāk pie tekstila pārstrādātāja, kas tos sašķiro. Izmantojamās detaļas tiek izmantotas atkārtoti, piemēram, kā tīrīšanas lupatas, savukārt nederīgās tekstilizstrādājumi tiek sadedzināti. Šis process ir nozīmīgs solis, lai samazinātu ik gadu radīto milzīgo tekstila atkritumu daudzumu.

Ātrās modes globālā dimensija

Lai gan Hamburgā tiek nodrošināta lielāka ilgtspējība, Greenpeace aicina būt piesardzīgiem, strādājot ar tekstilizstrādājumu atkritumiem. Viola Wohlgemuth, Greenpeace resursu saglabāšanas eksperte, ir steidzami norādījusi uz ātrās modes katastrofālajām sekām. Īpaši problemātiska situācija ir Austrumāfrikā, kur vecas drēbes ierodas no Eiropas. Tādās pilsētās kā Aruša līdz 40 procentiem piegādāto apģērbu vienību ir salauztas, kas rada lielas problēmas vietējiem iedzīvotājiem. Tekstilizstrādājumu pārprodukcija ne tikai rada atkritumus, bet arī būtiski kaitē videi, kā tas ir redzams Nairobi: tur esošā Nairobi upe, kas kādreiz bija dzeramā ūdens avots, tagad ir ļoti piesārņota un nav imūna pret smakām.

Tāpēc Greenpeace pieprasa juridisku aizliegumu tekstilizstrādājumu atkritumu eksportam un globālu tekstilizstrādājumu nodokli, lai padarītu ražošanu ilgtspējīgāku. Galu galā tas ir par to, lai jaunie tekstilizstrādājumi būtu izturīgi, netoksiski un pārstrādājami. Uzmanība jāpievērš arī lietotām precēm, lai aizsargātu resursus un izvairītos no izšķērdēšanas. Līdz 2030. gadam 10 procentiem Vācijas pilsētu centru vajadzētu būt pieejamiem alternatīviem patēriņa veidiem, kā to propagandē Greenpeace.

ES politika un ražotāju atbildība

Daudz kas notiek arī Eiropas līmenī saistībā ar tekstila atkritumiem. Eiropas Parlaments ir ieviesis pasākumus, lai samazinātu bīstamo ķīmisko vielu daudzumu tekstilizstrādājumos un atbalstītu ilgtspējīgu patērētāju izvēli. Ražotāji tiek aicināti uzņemties atbildību par saviem produktiem, pat ja tie kļūst par atkritumiem. Jauni priekšlikumi atkritumu direktīvas pārskatīšanai ir jāiesniedz 2024. gada martā, lai efektīvāk izmantotu savāktos tekstilizstrādājumus.

Šajā iniciatīvā deputāti virza uz to, lai līdz 2025. gada 1. janvārim tekstilizstrādājumi tiktu savākti dalīti ar mērķi krasi samazināt tekstilizstrādājumu atkritumu daudzumu. Viens no aspektiem, kas šeit ir īpaši svarīgs, ir paplašinātas ražotāju atbildības sistēmu izveide. Nākotnē tekstilizstrādājumu, apavu un aksesuāru ražotājiem būs jāsedz savākšanas, šķirošanas un pārstrādes izmaksas – reāla paradigmas maiņa, kam varētu būt ilgstoša ietekme uz nozari.

Kopumā ir skaidrs, ka gan Hamburgā, gan Eiropas līmenī tiek sperti lieli soļi, lai novērstu tekstilizstrādājumu atkritumu krīzi. Ilgtspējīga nākotne tekstila nozarē ir iespējama tikai tad, ja patērētāji, organizācijas un nozare strādā roku rokā.

Plašāku informāciju par šīm tēmām varat atrast vietnē NDR, Greenpeace un Eiropas Parlaments.