Cīņa par palīdzību: kāpēc jauniešiem Vācijā ir jāgaida terapija

Cīņa par palīdzību: kāpēc jauniešiem Vācijā ir jāgaida terapija

Norddeutschland, Deutschland - Bērnu un pusaudžu garīgā veselība Vācijā ir pakļauta spēcīgam spiedienam. Skaitļi ir satraucoši: katrs piektais pusaudzis, kas jaunāks par 18 gadiem, viena gada laikā piedzīvo nopietnu psiholoģisku krīzi. Tomēr daudziem skartajiem cilvēkiem ir jāgaida ilgs laiks, lai piekļūtu terapeitiskajai palīdzībai-vidēji apmēram sešus mēnešus, piemēram, ärzteblatt Nākamais.

Aprūpes izaicinājumi

Pārslogotās veselības, skolas un jauniešu labklājības sistēmas ir galvenais šķērslis ātrai un efektīvai ārstēšanai. 15 gadus vecā Mia no Schleswig-Holstein ziņo, ka viņa cieš no trauksmes traucējumiem un panikas lēkmēm, un viņam trīs gadus bija jāmeklē piemērota terapijas vieta. Pašlaik MIA saņem tikai sporādiskas terapijas sesijas, ar kurām nepietiek, lai aptvertu viņu pieaugošās vajadzības Tagesschau apraksta šo iespaidu.

Eksperti norāda, ka terapijas vietu gaidīšanas laiki pēdējos gados ir dubultojušies. Nepieciešamība pēc bērnu un pusaudžu psihiatriem nav pietiekami aptverta, kas izraisa izmeklēšanas palielināšanos klīnikās. Steidzami nepieciešamie pastāvīgo speciālistu trūkst daudzos reģionos, piemēram, Dithmarschen apgabalā. Zinātniece Kristīne Rodnija-Vilka prasa, lai vairāk nepieciešamības pēc sociālā kodeksa prasītu vairāk.

Profilakse un atbalsts

Paralēli šīm aktuālajām tēmām ir svarīgi veikt profilaktiskus pasākumus. Eksperti iesaka vairāk integrēt garīgās veselības jomu skolās, piemēram, caur skolu psihologiem un tēmas “garīgās veselības” ieviešanu mācību programmās. Tādu faktoru kā fiziskās aktivitātes, uztura un veselības kompetences apsvēršana ir arī solis pareizajā virzienā, lai labāk atbalstītu jauniešus.

Bailes no klimata, kas ietekmē 59% no 16 līdz 25 gadus veciem bērniem, skaidri norāda, ka arī jaunām tēmām jāiekļauj šajā diskusijā. Jautājums joprojām ir aizraujošs, vai un kā jaunieši var vairāk iesaistīties savas veselības aprūpes projektēšanā, lai ne tikai veicinātu savu stabilitāti, bet arī aktīvu ieguldījumu sociālo problēmu risināšanā.

Ar pareizām izmaiņām palīdzības sistēmās un vairāk sabiedrības izpratnes situācija jaunās paaudzes garīgajai veselībai Vācijā varētu uzlaboties.