Cīņa par palīdzību: kāpēc jauniešiem Vācijā jāgaida terapija

Cīņa par palīdzību: kāpēc jauniešiem Vācijā jāgaida terapija

Bērnu un jauniešu garīgā veselība Vācijā ir pakļauta lielam spiedienam. Skaitļi ir satraucoši: katrs piektais jaunietis, kas jaunāks par 18 gadiem, gada laikā piedzīvo nopietnu garīgās veselības krīzi. Tomēr daudziem no skartajiem ir jāgaida ilgs laiks, lai piekļūtu terapeitiskā atbalsta pakalpojumiem – vidēji apmēram sešus mēnešus hr info ziņots.

Pašreizējais pētījums liecina, ka palīdzības sistēmas strukturālās problēmas būtiski veicina šo situāciju. 2023. gada Bērnu veselības pārskats iespaidīgi parāda, cik smags slogs bērnus un jauniešus cita starpā ir pandēmijas un pašreizējo krīžu, piemēram, Ukrainas konflikta un klimata krīzes, sekas. Psiholoģiskie simptomi ir īpaši izplatīti meitenēm, kas uzsver problēmas steidzamību medicīnas žurnāls informē tālāk.

Izaicinājumi piedāvājumā

Pārslogotās veselības, skolu un jauniešu labklājības sistēmas ir galvenais šķērslis ātrai un efektīvai ārstēšanai. 15 gadus vecā Mia no Šlēsvigas-Holšteinas ziņo, ka viņa cieš no trauksmes traucējumiem un panikas lēkmēm un ka viņas mātei trīs gadus bija jāmeklē piemērota terapijas vieta. Pašlaik Mia saņem tikai sporādiskas terapijas seansus, kas nav pietiekami, lai apmierinātu viņas pieaugošās vajadzības ikdienas ziņas apraksta to iespaidīgi.

Speciālisti norāda, ka pēdējos gados gaidīšanas laiks uz terapijas vietām ir dubultojies. Nav pietiekami apmierināta nepieciešamība pēc praktizējošiem bērnu un pusaudžu psihiatriem, kā rezultātā palielinās pieprasījumu skaits klīnikās. Daudzos reģionos, piemēram, Dithmarschen rajonā, trūkst steidzami nepieciešamo kvalificētu darbinieku. Zinātniece Kristīna Rodnija-Volfa vēl jo vairāk aicina pielāgoties vajadzību plānošanai sociālās apdrošināšanas kodeksā, lai novērstu piedāvājuma robus.

Profilakse un atbalsts

Paralēli šiem aktuālajiem jautājumiem ir svarīgi veikt preventīvus pasākumus. Speciālisti iesaka garīgās veselības jomu ciešāk integrēt skolās, piemēram, ar skolu psihologu starpniecību un mācību programmās ieviest tēmu “garīgā veselība”. Tādu faktoru kā fiziskās aktivitātes, uztura un veselības pratības ņemšana vērā arī ir solis pareizajā virzienā, lai labāk atbalstītu jauniešus.

Visbeidzot, bailes no klimata, kas skar 59% jauniešu vecumā no 16 līdz 25 gadiem, skaidri norāda, ka šajā diskusijā ir jāiekļauj arī jaunas tēmas. Aizraujošs joprojām ir jautājums, vai un kā jauniešus var ciešāk iesaistīties savas veselības aprūpes veidošanā, lai ne tikai veicinātu savu stabilitāti, bet arī sniegtu aktīvu ieguldījumu sociālo izaicinājumu pārvarēšanā.

Pareizi mainot atbalsta sistēmas un palielinot sabiedrības informētību, Vācijas jaunās paaudzes garīgās veselības situācija varētu ievērojami uzlaboties.