Redzams veca munīcija: sākas dziļjūras glābšana pie Boltenhāgenas!
Boltenhāgenā sākas izmēģinājuma projekts vecās munīcijas atgūšanai. 15 tonnas ir jāatgūst 30 dienu laikā.

Redzams veca munīcija: sākas dziļjūras glābšana pie Boltenhāgenas!
Svarīgs pilotprojekts vecās munīcijas atgūšanai sākās 2025. gada 10. augustā Vismāras līcī pie Boltenhāgenas. Šis pasākums ir daļa no visaptverošas ārkārtas programmas piesārņotai munīcijai Ziemeļu un Baltijas jūrā, kas tiek atbalstīta ar 100 miljoniem eiro no federālajiem fondiem. Uz speciāli izmantotās atgūšanas platformas “Baltic Lift”, kas ir kādreizējais tankkuģis un tagad ir 54 metrus gara un 18 metrus plata, turpmāko četru nedēļu laikā tiks atgūtas kopumā aptuveni 15 tonnas vecas munīcijas. Pirmajā posmā tika pārbaudītas munīcijas kastes aptuveni 22 metru dziļumā. Izpildītājs, Baltijas niršanas un glābšanas uzņēmums no Rostokas, ir noenkurojis platformu četros punktos darbības zonā un cieši sadarbojas ar ekspertiem, lai analizētu ietekmi uz vidi.
Liels skaits piesārņotu vietu raksturo ūdeņus Ziemeļu un Baltijas jūrā. Kopumā šeit tiek glabāti aptuveni 1,6 miljoni tonnu vecas munīcijas no pasaules kariem, tostarp bumbas, mīnas, granātas un ķīmiskās kaujas vielas. Šādas piesārņotas vietas nopietni apdraud ekosistēmu un cilvēku drošību, brīdina eksperti. Īpaši ietekmēts ir Kolbergas tīrelis Ķīles fjorda priekšā, kur pēc Otrā pasaules kara tika izgāzti lieli daudzumi. Tas ietekmē ne tikai zvejniecību un kuģošanu, bet arī tūrismu un vēja turbīnu un zemūdens kabeļu būvniecību. Kā ndr.de ziņo, no 2025. gada 18. līdz 20. jūnijam Ķīlē notiks konference, kurā pulcēsies vairāk nekā 200 ekspertu no 16 valstīm, lai apspriestu jaunas munīcijas atgūšanas tehnoloģijas un to izaicinājumus.
Vides monitorings un riski
Vismāras līča projekta galvenais elements ir vides monitorings, kas tiek veikts, lai analizētu glābšanas pasākumu ietekmi uz jūras vidi. Cita starpā tiek uzraudzīta to gliemeņu veselība, kuras tiek izlaistas netālu no lietošanas vietas, lai pēc reģenerācijas pārbaudītu iespējamos piesārņotājus. Jūras tehnoloģiju eksperts Volfgangs Sičermans uzsver, ka vislielākās briesmas rada nevis sprādziens, bet gan korodējoši munīcijas konteineri, kas var izdalīt toksiskas vielas. Šīs sastāvdaļas jau iepriekš ir identificētas to pretkancerogēnu un mutāciju veicinošo īpašību dēļ.
Pašreizējā situācijā Baltijas jūras ūdeņos un nogulumos jau ir konstatēti satraucoši daudz sprāgstvielu, kuros zemākas ūdens apmaiņas dēļ mēdz būt augstāka toksisko vielu koncentrācija. Ir pieejami ieteicamie pētījumu dati par spārniem un gliemenēm, kas tiks reģistrēti sīkāk turpmākajos pētījumos. Šo divu sugu analīze ir īpaši svarīga, jo tā var īpaši pārbaudīt sprāgstvielu ietekmi uz jūras organismiem.
Atbildība par šādām atveseļošanas operācijām un ar to saistītajiem riskiem ir ievērojama, un kļūst arvien aktuālāka sadarbība ar starptautiskajiem partneriem. Ķīlē notiekošās starptautiskās konferences ietvaros zināšanu un prasmju apmaiņā paredzēta arī Ukrainas delegācija, kurai ir vērtīga pieredze kartēšanā un tehniskajā atjaunošanā zem ūdens. Viedokļus un pieejas munīcijas likvidēšanai skatīt zemāk riffreporter.de, ir paredzēts ilgtspējīgai uzlabošanai, izmantojot šo starpdisciplināro tīklu, kas ir skaidra zīme, ka runa nav tikai par glābšanu, bet arī par mūsu jūrniecības vides aizsardzību.