Pašreizējie plūdu brīdinājumi: uzmanības centrā ūdens līmenis Baltijas jūrā!

Pašreizējie plūdu brīdinājumi: uzmanības centrā ūdens līmenis Baltijas jūrā!

Tagad atkal ir pienācis laiks būt uzmanīgiem! Šodien, 2025. gada 19. jūnijā, viss griežas ap pašreizējo ūdens līmeni Baltijas jūras piekrastē Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Mērīšanas stacijas Vismārā, Varnemindē, Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē ir trauksmes līmenī. Vērtības no šiem reģioniem ir ļoti svarīgas aizsardzībai pret plūdiem un iedzīvotāju drošībai Baltijas jūras laikraksts ziņots.

Termini “vidēji zems ūdens līmenis” (MNW) un “vidēji augsts ūdens līmenis” (MHW) ir interesanti, un tie ir jāatceras. MNW raksturo vidējo zemo ūdens līmeni noteiktā laika periodā, savukārt MHW attiecas uz vidējo augstu ūdens līmeni, īpaši plūdmaiņu ūdeņos. Vornemindē pašreizējās vērtības ir 507 cm vidējam ūdens līmenim, 407 cm MNW un 617 cm MHW. Augstākais plūdu līmenis tika izmērīts 1872. gada 13. novembrī 770 cm. Tas ir salīdzināms ar zemāko ūdens līmeni 332 cm, kas tika reģistrēts 1967. gada 18. oktobrī.

Kā tiek klasificēti vētras uzplūdi

Patiesu uzmanību vajadzētu pievērst arī vētru uzplūdiem, kas Baltijas jūras piekrastē iedalīti dažādās klasēs. Vētras uzplūds jau reģistrēts no 1,00 m virs vidējā ūdens līmeņa. Šī klasifikācija attiecas uz ļoti spēcīgiem vētras uzplūdiem, kuros ūdens līmenis paaugstinās virs 2,00 m. Tas uzsver šo dabas notikumu uzraudzības svarīgo lomu.

Ja paskatās uz dažiem pēdējiem gadiem, aizsardzība pret plūdiem ir kļuvusi ārkārtīgi svarīga. Pēdējais lielais vētras uzplūds oktobrī radīja zaudējumus 56 miljonu eiro apmērā. Infrastruktūras atjaunošanai Zasnicas pilsētai nepieciešami aptuveni 42 miljoni eiro. Īpaši tiek ietekmētas tūrisma objekti, ostu aizsardzības objekti un pludmales, kuras bieži cieta no smilšu zuduma.

Uzmanība un uzvedība plūdu laikā

Plūdu gadījumā izšķiroša nozīme ir atbildīgo institūciju modrībai. Tie svārstās no federālajām un štatu valdībām līdz policijai un ugunsdzēsības dienestiem. Plūdu kontroles centrs ir aktīvs, kad tiek sasniegts bīstams ūdens līmenis. Iedzīvotāji tiek brīdināti, izmantojot dažādus kanālus, tostarp radio, televīziju, kravas automašīnas ar skaļruņiem, sirēnas, kā arī mūsdienu medijus, piemēram, tīmekļa vietnes, brīdinājuma lietotnes un sociālos medijus. Šeit ir jāveic forša, pārdomāta rīcība. Ja notiek negaiss, ieteicams atslēgt elektrību un gāzi, nodrošināt svarīgas lietas un uzkrāt krājumus.

Ārkārtas situācijās jāsagādā arī rokas bagāža, jāiepako nepieciešamais aprīkojums un jāmeklē pajumte augstākos stāvos. Ja pievēršat uzmanību šiem vienkāršajiem punktiem, varat pieiet situācijai daudz brīvāk.

Plūdi kā globāla problēma

Taču tas skar ne tikai Baltijas jūras piekrasti. Plūdi ir viena no visbiežāk sastopamajām dabas katastrofām starptautiskā mērogā. Skaļi Statistika Kopš 2000. gada plūdi ir izraisījuši gandrīz 37 procentus no visām dabas katastrofām visā pasaulē. Sava nozīme ir arī klimata pārmaiņām: siltāka atmosfēra var saturēt vairāk ūdens, izraisot biežākas un intensīvākas spēcīgas lietusgāzes.

Eksperti norāda, ka nākotnē aptuveni 400 000 cilvēku, īpaši gar Reinu, būs pakļauti plūdu riskam. Dabisko palieņu aizsardzība ir svarīga, lai samazinātu turpmākos bojājumus un padarītu infrastruktūru drošāku.

Noslēgumā jāsaka, ka ir svarīgi būt informētam un sagatavotam. Pašreizējā plūdu situācija un vētru uzplūdu vēsture Baltijas jūras piekrastē parāda, cik svarīgi ir koncentrēties uz cilvēku drošību un vienmēr būt modriem.