Plūdu trauksme Baltijas jūrā: pašreizējais ūdens līmenis ir šokējošs!

Plūdu trauksme Baltijas jūrā: pašreizējais ūdens līmenis ir šokējošs!

Šodien, 2025. gada 16. novembrī, cilvēki Mēklenburgā-Priekšpomerānijā raugās uz Baltijas jūras ūdens līmeņiem. Kā Baltijas jūras laikraksts ziņots, pašreizējie ūdens līmeņi tiek reģistrēti un novērtēti dažādās mērīšanas stacijās, piemēram, Vismārā, Varnemindē, Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē. Šie regulārie mērījumi ir būtiski, jo tie ne tikai sniedz informāciju par pašreizējo stāvokli, bet arī var sniegt vērtīgu informāciju par iespējamiem plūdu riskiem.

Lai labāk izprastu ūdens līmeņus, tiek skaidroti termini “vidēji zemūdens” (MNW) un “vidēji augstais ūdens” (MHW): Varnemindē vidējais zemais ūdens līmenis ir 407 cm, savukārt augstajā ūdens līmenis ir vidēji 617 cm. Augstākais plūdu līmenis 770 cm, kas tika izmērīts 1872. gada 13. novembrī, joprojām ir rekordaugsts.

Vētras uzplūdi detalizēti

Vētras uzplūdi rada ievērojamu risku, īpaši Vācijas Baltijas jūras piekrastē. Kategorijas ir skaidri noteiktas: vētras pieplūdums ir no 1,00 līdz 1,25 m virs vidējā ūdens līmeņa, savukārt ārkārtējie vētras uzplūdi pārsniedz 2,00 m. Satraucošais ir tas, ka pēdējais spēcīgais vētras uzplūds oktobrī jau radījis aptuveni 56 miljonus eiro lielus zaudējumus. Sasnicas pilsētai vien infrastruktūras atjaunošanai nepieciešami 42 miljoni eiro, ko papildina aptuveni 6 miljoni eiro, lai atjaunotu pazudušās smiltis pludmalēs un kāpās.

Nepieciešamos brīdinājumus par plūdiem izdod plūdu kontroles centri un dažādos kanālos, piemēram, radio, televīzijā vai sociālajos medijos. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir vislabāk informēti un var laicīgi reaģēt.

Skats pagātnē un nākotnē

Hidroloģiskā situācija nav tikai vietēja problēma. Tādi Federālā jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūra apraksta, tiek izveidots ikmēneša ziņojums, kas dokumentē ūdens līmeni un temperatūru. Pašreizējo datu salīdzināšana ar ilgtermiņa vidējiem rādītājiem ir būtiska, lai noteiktu norises un tendences.

Arī globālajai klimata krīzei šeit ir savi pirksti. Plūdi ir visizplatītākās dabas katastrofas visā pasaulē Statistika. Kopš 2000. gada tie ir izraisījuši gandrīz 37 procentus no visām dabas katastrofām. Spēcīgo lietusgāžu pieaugums un siltāka atmosfēra, kas uzkrāj vairāk ūdens, padara plūdus biežākus un intensīvākus. Vācijā aptuveni 7,6 procenti no visām adresēm ir pakļautas statistiskajam plūdu riskam, un upju palieņu attīstība arī palielina plūdu risku.

Tāpēc izaicinājumi ir lieli, un ir skaidrs: lai samazinātu plūdu risku, ir nepieciešama konsekventa plūdu aizsardzības paplašināšana un lielāka uzmanība dabas saglabāšanas zonām. Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt iedzīvotājus piekrastē no gaidāmajiem plūdu riskiem.