Makšķernieki Vācijā: noķert un atlaist var būt dārgi!

Makšķernieki Vācijā: noķert un atlaist var būt dārgi!

Vācijā asas diskusijas izraisa makšķerēšana, izmantojot metodi “ķer un atlaid”. Izmantojot šo pieeju, makšķernieki ķer zivis, iespējams, lepni izliek tās ar fotogrāfiju un pēc tam laiž atpakaļ ūdenī. Tas, kas šķiet nekaitīgs brīvā laika pavadīšanas veids, tomēr ir juridiski sensitīvs, un to var pat uzskatīt par noziedzīgu nodarījumu. Ziemeļu kurjers ziņo, ka šāda prakse pārkāpj likumu, it īpaši, ja nav nodoma to izmantot. Vācijas Makšķernieku asociācijas pārstāvis Olafs Lindners uzsver, ka šajā kontekstā tiesas jau ir izskatījušas daudzas sūdzības.

Lai gan daudzi makšķernieki saprot riskus, noķert un atlaist joprojām ir populāri sabiedrībā. Viena problēma šeit ir dažādie zvejas likumi 16 Vācijas federālajās zemēs, kas var radīt neskaidrības. Vienkāršā valodā tas nozīmē: kas ir likumīgs vienā federālajā zemē, nākamajā var tikt regulēts pavisam citādi. Piemērs ir tas, ka noteiktos izņēmumos, piemēram, ja zivis ir pārāk mazas vai lieguma sezonā, atiestatīšana ir atļauta. Taču šādos gadījumos makšķerniekiem ir jānodrošina saudzīga attieksme pret zivīm.

Dzīvnieku labturība un sociālie uzskati

Diskusijai par dzīvnieku labturību ir galvenā loma debatēs. Diezgan daudzi kritiķi uzskata “noķer un atlaid” par cietsirdību pret dzīvniekiem, jo ​​nevajadzētu par zemu novērtēt stresu, ko zivis piedzīvo ķeršanas laikā. Savas bažas dedzīgi pauž arī tādas slavenas organizācijas kā PETA. Bādenes-Virtembergas štata zivsaimniecības asociācijas zivsaimniecības biologs Ingo Krāmers piekrīt PETA un skaidro, ka šī akcija pārkāpj zvejas likumu, jo makšķernieki drīkst ķert zivis tikai savam patēriņam.

Turklāt zivju rezultātu analīze liecina, ka ielaisto zivju mirstības rādītāji ir ļoti atšķirīgi. Pētījumi liecina, ka, piemēram, iet bojā 27,5% valcēnu, bet karpu mirstības līmenis ir tikai 3,3%. Āķa un ēsmas izvēle būtiski ietekmē noķerto zivju izdzīvošanu. Āķis bez bārdas un rūpīga apiešanās visā zvejas procesā var palielināt zivju izredzes izdzīvot.

Tiesiskais regulējums un starptautiskie salīdzinājumi

Aizraujošs ir arī starptautiskais salīdzinājums: kaimiņvalstīs, piemēram, Dānijā un Zviedrijā, zivju palaišana tiek veicināta, savukārt Norvēģijā “ķer un atlaiž” atļauts tikai īpašos gadījumos. Tomēr Itālijā atiestatīšana ir plaši izplatīta. Savukārt Austrijā noteikumiem nav vienota statusa, kas šo jautājumu padara vēl sarežģītāku.

Mainīgās vērtības zvejnieku aprindās atspoguļojas arī pieaugošā “ķer un atlaid” popularitātē. Tomēr juridiskā pelēkā zona joprojām ir izaicinājums, un jo īpaši sociālais viedoklis arvien vairāk sliecas uz dzīvnieku labturības aizsardzību. Juridiskā nenoteiktība nozīmē, ka dažiem makšķerniekiem, kuri izlaiž zivis, tagad jābaidās no juridiskām sekām. Kā piemēru var minēt makšķernieku, kurš par šo praksi nonāca tiesā un kuram bija jāmaksā 1000 eiro sods, lai gan galu galā lieta pret viņu tika izbeigta.

Visās šajās diskusijās skaidrs ir viens: “noķer un atlaid” prakse Vācijā makšķerniekiem joprojām ir strīdīgs temats, kas sniedzas daudz tālāk par vienkāršu atpūtu.