Merkele aicina uz diplomātiju: Vācijai jākļūst mierīgai!

Merkele aicina uz diplomātiju: Vācijai jākļūst mierīgai!

Angela Merkele Šverīnes pils pagalmā nesen komentēja svarīgus ģeopolitiskos jautājumus, kas šobrīd skar Eiropu un pasauli. Ar nosaukumu “Mierīgums” viņa piedalījās paneļdiskusijā, kurā tika apspriests Krievijas karš pret Ukrainu un konflikti Gazas joslā. Kļuva skaidrs, ka Merkele nepārprotami norobežojas no aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa, kurš uzsver nepieciešamību Vācijai kļūt “gatavai karam”. [NDR](https://www.ndr.de/nachrichten/mecklenburg-vorpommern/merkel-wir-muessen-friedenstuechtig- Werden,merkel-3662.html) ziņo, ka Merkele pretojās, ka Vācijai, iespējams, ir vajadzīgs militārs spēks, taču jākoncentrējas uz "uz mieru vērstu" orientāciju.

Savā uzrunā viņa uzsvēra diplomātijas nozīmi konfliktu risināšanā un agresijas apkarošanā. "Sarunas ar Krieviju ir nepieciešamas, lai izbeigtu karu," sacīja bijušais kanclers. Viņa norādīja, ka atturēšana un diplomātiskie kontakti ir labākās iespējas uzbrukumu novēršanai. Tas notiek saistībā ar jaunajiem NATO mērķiem, kas paredz līdz 2035. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 3,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, un šo plānu atbalsta arī tādas valstis kā Polija un Lietuva, taču citas dalībvalstis, piemēram, Beļģija un Spānija, uztver skepsi, kuras uzskata, ka plānotie izdevumi ir pārāk lieli. BR

Militāro stratēģiju kritika

Merkele arī pauda bažas par konfliktiem Tuvajos Austrumos. Viņa raksturoja Izraēlas militārās darbības Gazas karā kā "skarbu" un "cietsirdīgu", kas ir krasā pretstatā Hamas jau dokumentētajām zvērībām. Merkele ir iejūtīga pret protestiem Izraēlā, kas aicina uz pamieru, un apšauba Izraēlas militārās stratēģijas efektivitāti. Šajā kontekstā arī bija manāms, ka viņa nekādā gadījumā nenožēlo pirms desmit gadiem pieņemtos lēmumus bēgļu politikā. Viņa skaidri norādīja, ka neapmierinātībai ar šo politiku nevajadzētu radīt vietu ksenofobijai. ZEIT

Viens īpaši ievērojams aspekts bija Merkeles pārskats par Vācijas aizsardzības izdevumu samazināšanos pēdējo divu desmitgažu laikā. Pēc viņu domām, šis kritums bija "miera dividende", kam nevajadzētu apdraudēt jauno federālo zemju attīstību. Neskatoties uz to, viņa pašreizējo situāciju atzīst par pagrieziena punktu. NATO valstu vienošanos par lielākiem tēriņiem viņa raksturo kā loģisku un nepieciešamu ievērojamās apdraudējuma situācijas dēļ, kas izveidojusies pēc Ukrainas konflikta.

Merkele un Eiropas nākotne

Angela Merkele, kura bija pirmā sieviete un austrumvāciete, kas stājās kancleres amatā un tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām sievietēm pasaulē, joprojām ir noteicošā persona ne tikai Vācijas politikas centrā, bet arī globālajos dialogos. Viņu skaidra pozīcija militārā spēka un diplomātijas ziņā varētu palīdzēt veidot nepieciešamo politisko kursu Vācijai un Eiropai šajos neskaidrajos laikos. Tagad paliek jautājums: kā starptautiskā sabiedrība reaģēs uz Merkeles aicinājumu “miera uzturēt” un kādi pasākumi tiks sperti nākamajos mēnešos?