Merkele prasa diplomātiju: Vācijai jābūt mierīgai!

Angela Merkel äußert sich am 2. Juli 2025 in Schwerin zu NATO-Zielen, militärischer Stärke und Diplomatie im Ukraine-Konflikt.
2025. gada 2. jūlijā Angela Merkele komentēja NATO mērķus, militāro spēku un diplomātiju Ukrainas konfliktā. (Symbolbild/MND)

Merkele prasa diplomātiju: Vācijai jābūt mierīgai!

Schweriner Schloss, 19053 Schwerin, Deutschland - Schwerin pils pagalmā Angela Merkele nesen komentēja svarīgas ģeopolitiskās tēmas, kas šobrīd pārvieto Eiropu un pasauli. Saskaņā ar nosaukumu "Mierīgums" viņa piedalījās paneļdiskusijā, kurā tika runāts par Krievijas karu pret Ukrainu un konfliktiem Gazas joslā. Kļuva skaidrs, ka Merkele veic skaidru attālumu no aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa, kurš uzsver vajadzību, kas Vācijai bija “sasilusi”. [Ndr] (https://www.ndr.de/nachrichten/mecklenburg-vormern/mel-wir-muessen-frederstuecht-werdenin-mermel- 3662.html) ziņo, ka Merkelai varētu būt fakts, ka Vācijai varētu būt nepieciešams militārais spēks, bet uzmanības centrā vajadzētu būt mierīgai ".

Savā runā viņa uzsvēra diplomātijas nozīmi konfliktu un pret agresiju risināšanai. "Lai izbeigtu karu, ir vajadzīgas sarunas ar Krieviju," sacīja bijušais kanclers. Viņa norādīja, ka atturēšana un diplomātiskie kontakti ir labākās iespējas uzbrukumu novēršanai. Tas ir saistīts ar jauno NATO mērķiem, kas nodrošina aizsardzības izdevumu pieaugumu līdz 2035. gadam līdz 3,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, plānā, kas arī atrod tādu valstu kā Polijas un Lietuvas atbalstu, bet atbilst skepsei pret citām dalībvalstīm, piemēram, Beļģiju un Spāniju, kas mērķa izdevumus uzskata par pārāk lieliem. [BR] (https://www.br.de/nachrichten/Deutschland-welt/ starp tutin-und-trump-nato-erhoeht-wetchen-wetchenverkungen izdevumiem, up9ca8)

Militāro stratēģiju kritika

Runājot par konfliktiem Tuvajos Austrumos, Merkele arī pauda bažas. Viņa raksturoja Izraēlas militārās darbības Gazas karā kā "cietu" un "cietsirdīgu", kas ir spēcīgā pretstatā jau dokumentētajām Hamas zvērībām. Merkele ir empātiski pret Izraēlas protestiem, kas virzās uz starpnieku un apšauba Izraēlas militārās stratēģijas efektivitāti. Šajā kontekstā arī tika pamanīts, ka viņa nekādā gadījumā nav nožēlojusi lēmumus, ko viņa pieņēma bēgļu politikā pirms desmit gadiem. Viņa skaidri pateica, ka neapmierinātībai ar šo politiku nevajadzētu piedāvāt nevienu vietu ksenofobijai. Zeit

Īpaši ievērojams aspekts ir Merkeles pārskats par Vācijas aizsardzības izdevumu kritumu pēdējās divās desmitgadēs. Pēc viņas domām, šis kritums bija "miera dividendes", kurai nevajadzētu apdraudēt jauno federālo federāciju celtniecību. Neskatoties uz to, viņa atzīst pašreizējo situāciju kā pagrieziena punktu. NATO valstu vienošanās par lielākiem izdevumiem tos raksturo kā loģiskus un nepieciešamus ievērojamās draudu situācijas dēļ, kas attīstījusies saskaņā ar Ukrainas konfliktu.

Merkele un Eiropas nākotne

Angela Merkele, kura ir pirmā sieviete un Austrumvācijas vācu, kas ieiet kancleres birojā un tiek uzskatīta par vienu no visspēcīgākajām sievietēm visā pasaulē, paliek ne tikai Vācijas politikas centrā, bet arī globālajos dialogos. Viņu skaidrā pozicionēšana attiecībā uz militāro spēku un diplomātiju varētu palīdzēt veidot nepieciešamo politisko kursu Vācijai un Eiropai šajos nenoteiktos laikos. Tagad paliek jautājums: kā starptautiskā sabiedrība reaģēs uz Merkeles aicinājumu uz "mieru" un kādi pasākumi tiks veikti nākamajos mēnešos?

Details
OrtSchweriner Schloss, 19053 Schwerin, Deutschland
Quellen