Hendriks Vīss: AfD vēlētāji nav tikai slikta lieta — politiķis, kas pakļauts spiedienam!

Hendriks Vīss: AfD vēlētāji nav tikai slikta lieta — politiķis, kas pakļauts spiedienam!

Sarunu šova “3nach9” spraigā diskusijā Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministrs Hendriks Vists stāstīja par aizraujošu pieredzi no savas politiskās karjeras un aktuālajiem notikumiem pēc pašvaldību vēlēšanām. 50 gadus vecais vīrietis, kurš priecājās par CDU nozīmīgo uzvaru vēlēšanās, stāstīja ne tikai par interesantām tikšanās reizēm ar bijušo kancleru Helmutu Kolu, bet arī par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras viņa partija, un politisko ainavu.

Vīss, kurš savos gados deva priekšroku SPD, drīz nodibināja Junge Union vietējo nodaļu un galu galā atrada savu politisko māju CDU. Šāds lēmums viņam varētu būt atmaksājies, jo ar 33,3 procentiem balsu CDU palika spēcīgākais spēks Ziemeļreinā-Vestfālenē šī gada pašvaldību vēlēšanās. Tomēr partijas panākumi neizpalika bez izaicinājumiem. Lai gan SPD sasniedza tikai 22,1 procentu un AfD sasniedza spēcīgu rezultātu ar 14,5 procentiem, Wüst ir nobažījies par labējo populistu spēku pieaugumu, kas iegūst ietekmi tādās pilsētās kā Dīsburga un Gelzenkirhene.

Bažas par AfD

"AfD vēlētāji ne visi ir slikti cilvēki," sacīja Vīsts, kurš uzskata, ka dialogam ar pilsoņiem ir izšķiroša nozīme, lai izprastu vēlētāju neapmierinātību. Neskatoties uz AfD panākumiem, viņš uzsver, ka partija zaudēja balsis Ziemeļreinā-Vestfālenē, bet ieguva balsis federālajā valdībā. Tas liecina par pakāpenisku populāro partiju pagrimumu, kā novērojis politologs Stefans Māršals no Diseldorfas universitātes. Iepriekšējās vēlēšanās CDU un SPD kopā spēja iegūt 75 procentus balsu, bet tagad tas ir tikai 55 procenti.

"Mums ir jārīkojas, lai piedāvātu risinājumus un atgūtu vēlētājus," uzsver Vīsts, kurš uzskata, ka ir nepieciešams agresīvi risināt tādas problēmas kā migrācija, nabadzība un sociālās sistēmas. Kaut kas ir jādara, lai sociālās problēmas skartajās pilsētās arī turpmāk neradītu vilšanās sajūtu un migrāciju uz AfD.

Skatoties nākotnē

2025. gada vietējās vēlēšanas Ziemeļreinā-Vestfālenē arī atnesa vēlētāju līdzdalības pieaugumu, kas liecina par dinamisku vietējo demokrātiju. Kamēr daudzi vēlētāji meklē izeju no politiskās dilemmas, izrādās, ka lielākā daļa balsoja par demokrātiskām partijām, kuras neuzrauga Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs. Mēs varam sagaidīt gaidāmās otrās kārtas vēlēšanas, kas notiks 28. septembrī, īpaši par tādiem pāriem kā Zaļie pret SPD Ķelnē vai SPD pret AfD Dīsburgā.

Kopumā Vīsts ir optimistisks, ka CDU var nostiprināt savas pozīcijas federālajā valdībā, savukārt Savienības parlamenta grupas vadītājs Jenss Spāns uzskata, ka rezultāts ir melnsarkanās koalīcijas pretvējš. Taču arī opozīcijas partijas, piemēram, SPD un Zaļie, pārdomā savus rezultātus un stratēģiskās pieejas. Stingra koncentrēšanās uz vietējiem jautājumiem būs ļoti svarīga, lai ilgtermiņā saistītu vēlētājus ar partijām un pārveidotu politisko situāciju Ziemeļreinā-Vestfālenē.

SPD, kas šajās vēlēšanās zaudēja balsis, tagad ir jāpārtrauc lejupslīdes tendence, savukārt AfD federālais priekšsēdētājs Tino Chrupalla trīskāršo balsu pieaugumu raksturo kā lielu panākumu. Tāpēc ceļš uz politisko nākotni būs bruģēts ar izaicinājumiem.

Politiskās norises Ziemeļreinā-Vestfālenē un dialogs par izaicinājumiem liecina, ka ir laiks ieklausīties vēlētājos un aktīvi strādāt pie risinājumiem. Nākamās nedēļas un mēneši rādīs, vai puses var lietderīgi izmantot šīs iespējas.