Pazuduši lietoto apģērbu konteineri: Kur ir reģiona apģērbi?

Pazuduši lietoto apģērbu konteineri: Kur ir reģiona apģērbi?

Kas notiek ar visām vecajām drēbēm, kuras mēs glabājam skapī? Ar arvien pieaugošo vajadzību pēc telpas daudzi no mums saskaras ar lēmumu: izmest vai nodot tālāk? Arvien vairāk cilvēku pārdzīvo savas drēbes, lai atbrīvotu vietu kaut kam jaunam. Taču iespēja nodot drēbes, izmantojot lietotu apģērbu konteinerus, kļūst arvien grūtāka. Atkal Ukermarkas kurjers Tiek ziņots, ka tie ir gandrīz pilnībā pazuduši, īpaši Šternbergā un tās apkārtnē. Nesen no autostāvvietām Edeka un Aldi izņemti divi konteineri. Pēdējais atlikušais konteiners, kas paslēpts aiz Sternberger Wohnungsbaugesellschaft (Stewo) galvenās ēkas, pieder uzņēmumam Humana.

Bet kur tad īsti nonāk saziedotie tekstilizstrādājumi? Humana šķiro saziedotos apģērbus objektā Hopegartenā netālu no Berlīnes. Lai gan liela daļa savākto apģērbu ir labā stāvoklī, tie bieži tiek izmesti, jo konteineri ir pārpildīti ar atkritumiem un piegružotām drēbēm. Situācija nav iepriecinoša arī DRK, jo viņi vairs neuzstāda konteinerus lietotam apģērbam. Iemesls? Piegružošana un ar to saistītās papildu izmaksas. Bažas par to, ka vērtīgs, labi saglabājies apģērbs kļūst nederīgs, ir vairāk nekā pamatotas.

ES direktīvas un pārstrādes nepieciešamība

Vēl viens situāciju ietekmējošs aspekts ir plānotā atkritumu materiālu dalītās savākšanas pienākuma ieviešana, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Šis jaunais regulējums ir daļa no ES Atkritumu ietvardirektīvas, kas paredzēta, lai veicinātu nolietoto tekstilizstrādājumu pārstrādi, taču arī rada zināmu neizpratni. Saskaņā ar informāciju no ZDF šodien Vācijā katru gadu vairāk nekā miljons tonnu veco tekstilizstrādājumu nonāk konteineros, un tikai aptuveni 50 procenti no savāktā apģērba joprojām ir izmantojami. Apmēram desmit procenti no šī apģērba nonāk cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, bet pārējais bieži tiek tirgots ārpus ES.

Tekstilizstrādājumu pārstrādes līmenis ES pašlaik ir tikai 22 procenti. Jauktas šķiedras tekstilizstrādājumos un skaidru ekoloģiskā dizaina noteikumu trūkums padara pārstrādi vēl grūtāku. Turpretim savākšanas līmenis Vācijā ir no 50 līdz 65 procentiem, un tāpēc tā ir pieņemama vērtība. Savukārt citās ES valstīs, piemēram, Latvijā vai Spānijā, situācija ir ievērojami sliktāka – attiecīgi tikai 5 un 12 procenti.

Alternatīvas apģērbu kolekcijai

Tātad, ko darīt ar drēbēm, kuras vairs nevar valkāt? Apģērbu kolekcijā ir atļauti labi saglabāti, valkājami apģērbi, apavi, aksesuāri un mājas tekstils. Joprojām ir izaicinājums pareizi atbrīvoties no salauztā vai stipri netīrā apģērba: tas ietilpst sadzīves atkritumu tvertnē. Ir arī alternatīvas ikvienam, kurš nevar vai nevēlas izmantot konteinerus: pārstrādes centri Brüel un Kobrow, kā arī DRK labdarības veikals Parchim piedāvā iespējas atbrīvoties no lietām, kas vairs nav vajadzīgas.

Vācijas Sarkanais Krusts ir apņēmies nodrošināt, lai bojāti un nevalkājami tekstilizstrādājumi bezjēdzīgi nenonāktu atkritumos. Tā vietā ir ceļš uz kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kur tos pārstrādā tādos produktos kā grīdas paklājiņi, automašīnu sēdekļu pārvalki vai tīrīšanas lupatas. Turklāt pieci procenti no savāktā apģērba ir pieejami centrālajās katastrofu seku likvidēšanas nometnēs. Ieņēmumi no tā arī dod labumu jaunatnes darbam un citiem svarīgiem sociāliem projektiem, piemēram, DRK vietne tiek atzīmēts.

Ņemot vērā gaidāmās izmaiņas un pieaugošo izpratni par pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, ir pienācis laiks padomāt par mūsu patēriņa paradumiem. Skapī esošās vecās drēbes var būt vērtīgas arī nākotnē, ja tiek nodrošināta pareiza utilizācija un pārstrāde.