Merzs: Laime dzīvot Rietumos – politiskā apņemšanās Magdeburgā

Merzs: Laime dzīvot Rietumos – politiskā apņemšanās Magdeburgā

Aizkustinošā runā Saksijas-Anhaltes CDU valsts partijas konferencē Magdeburgā kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) uzsvēra miera un brīvības nozīmi Rietumvācijas iedzīvotājiem. Merzs uzsvēra, ka ir dzimis Rietumos un uzskata to par personisku veiksmi. Kamēr cilvēki Rietumos dzīvo brīvībā jau vairāk nekā 80 gadus, austrumvācieši uz šo sasniegumu var atskatīties tikai 35 gadus. "Sasniegtie rezultāti nav balstīti uz vēsturiskām sakritībām," sacīja Mercs, kurš lielu nozīmi piešķir pēdējo desmitgažu politiskajiem lēmumiem. Viņš īpaši pievēršas izaicinājumiem un strīdiem Bundestāgā pēc atkalapvienošanās 1990. gadā. Tajā pašā laikā viņš aicina būt mierīgākam mūsdienu politiskajās debatēs.

Tāpat kanclere akcentēja aktuālās politiskās diskusijas, piemēram, tās, kas saistītas ar plānoto pensiju paketi. Pēc Merza vērtējuma, šīs debates ir "pareizas un vajadzīgas". Laikā, kad politiku bieži raksturo emocijas un viedokļu atšķirības, Merzs apelē pie spējas politiski strīdēties un pieļaut dažādus viedokļus.

Ainavu glezniecības meistars: Kaspars Deivids Frīdrihs

Kamēr Mercs izgaismo mūsdienu politiskos strāvojumus, mākslas pasaulē tiek atcerēts vēl viens nozīmīgs vācietis: Kaspars Dāvids Frīdrihs. Ainavu gleznotājs, kurš dzimis 1774. gada 5. septembrī Greifsvaldē, tiek uzskatīts par savas paaudzes nozīmīgāko mākslinieku. Frīdrihs, pazīstams ar spēju tvert dabas senatnīgo skaistumu un drūmo melanholiju, savos darbos bieži apvieno vienkāršas cilvēku figūras ar grandiozām ainavām. Viņa darbi rosina domāšanu un rada subjektīvu, emocionālu reakciju uz vidi.

Frīdrihs izveidoja vairāk nekā 500 darbu, bieži attēlojot pārdomātas figūras trīsdimensiju fona priekšā, sākot no Rīgenas krīta klintīm līdz gotiskām drupām. Viņa slavenākie darbi, piemēram, "Krīta klintis Rīgenā" un "Krusts kalnos", sniedz priekšstatu par to, cik svarīgas viņam bija dzīves garīgās un emocionālās dimensijas.

Dzīve, kas pilna ar neveiksmēm un panākumiem

Frīdrihs savā dzīvē piedzīvoja daudz zemu sitienu, tostarp mātes un brāļa zaudēšanu bērnībā. Šie likteņa sitieni veidoja viņa skatījumu uz pasauli un viņa māksliniecisko darbu. Neskatoties uz veiksmīgajiem agrīnajiem gadiem, kad viņa gleznas bija pieprasītas muzejos un pie karaļa, Frederiks savos vēlākajos gados piedzīvoja neskaidrības fāzi. Pēc viņa nāves 1840. gadā viņa darbs tika lielā mērā aizmirsts, līdz viņa māksla tika atklāta no jauna 20. gadsimta sākumā, īpaši nozīmīgā izstādē Berlīnē 1906. gadā.

Mūsdienās Frīdrihs ir ne tikai pagodināts mākslas vidē, bet arī atrod savu vietu Vācijas kultūras vēsturē. Greifsvaldē ir plānoti aptuveni 200 pasākumi, lai atzīmētu viņa 250. dzimšanas dienu 2024. gadā. Pomerānijas Valsts muzejā un Hamburgas mākslas hallē ir arī izstādes par viņa dzīvi un darbu, lai uzsvērtu viņa kā mākslinieka nozīmi.

Kaspars Deivids Frīdrihs paliks atmiņā ne tikai ar saviem mūžīgajiem darbiem, kuros aplūkotas tādas tēmas kā garīgums, vientulība un dzīves īslaicīgums, bet arī ar savu radikālo darbu, reaģējot uz sava laika politiskajiem un sociālajiem apstākļiem. Viņa ietekme vēl šodien ir jūtama nākamo paaudžu mākslas darbos.