Politika klasē: MV balso par skolu likumu!

Politika klasē: MV balso par skolu likumu!

Pilsoniskā izglītība skolās: karsti apspriesta tēma

Politiskā izglītība mūsu skolās uzņem apgriezienus, īpaši pirms gaidāmajām štata vēlēšanām Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. 2026. gada janvārī štata parlaments lems par Beutelsbahas konsensa iekļaušanu skolu likumā, kas skar ne tikai pedagogus, bet arī sabiedrību kopumā. Behersbahas konsenss, kas izveidots 1976. gadā Hīlsbahā, ir svarīga didaktiskā vadlīnija, kuras mērķis ir nodrošināt, lai studenti netiktu pārsteigti, bet viņi paši varētu veidot savu viedokli. Tas ziņo ndr.de.

Tajā pašā laikā AfD, kas kritiski vērtē iespējamo indoktrināciju klasē, aicina samazināt politiskās stundas par labu zinātniskajiem priekšmetiem. Partija uzskata, ka pārslodze ar politiskiem jautājumiem nav skolēnu interesēs. Šeit galvenā uzmanība tiek pievērsta bērnu un jauniešu aizsardzībai no vienpusējas viedokļa veidošanas.

Sačesbaha konsenss: pilsoniskās izglītības principi

Beutelsbahas konsensa pamatprincipi ir skaidri definēti un veido pamatu politiskajai audzināšanai skolās. No vienas puses, ir pārslogošanas aizliegums, kas nodrošina, ka skolēni netiek ietekmēti nesagatavoti noteiktiem viedokļiem. Studentu orientācija ir arī centrālais aspekts, kas paredzēts neatkarīga viedokļa veidošanas veicināšanai. Un visbeidzot, svarīga ir pretrunīgā prasība: klasē ir jāpauž dažādi viedokļi, lai varētu notikt līdzsvarota diskusija. Skaļi bpb.de Šī vienprātība ir Vācijas politiskās izglītības centrālais elements.

Būtisks šīs skolu reformas atbalstītājs ir daktere Gudruna Heinriha, kura likuma grozījumus uzskata par “pagrieziena punktu” skolu demokrātijas veidošanas uzdevumam. Viņa uzsver pamatlikuma vērtību nozīmi un skolotāju atbildību nepārkāpt prasītos principus. GEW to uzskata par iespēju stiprināt skolotājus, īpaši risinot labējo ekstrēmistu incidentus.

Diskusijas konteksts

Behersbahas konsenss radās 1970. gados intensīvu diskusiju laikā par politisko izglītību. Toreiz Hanss-Georgs Velings formulēja centrālos punktus, kas ir ļoti aktuāli arī mūsdienās. Pilsoniskajai izglītībai ir jāveicina ne tikai kritiskā domāšana, bet arī spēja analizēt savas intereses un atrast veidus, kā tās pārstāvēt. Šo redzējumu atdzīvina pašreizējais skolu politikas diskurss Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.

Turklāt Austrumvācijas studentu pārstāvji savas prasības pēc lielākas politiskās izglītības jau ir ienesuši valsts politikā. Šī jauniešu balss ir būtiska, jo viņus tieši ietekmē šādu likuma izmaiņu sekas un viņi sniedz vērtīgas perspektīvas.

Kopumā jāskatās, kā nākamgad lems štata parlaments. Diskusija par politisko izglītību skolās ne tuvu nav beigusies, un tā arī turpmāk palīdzēs veidot mācību stundas Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Tagad likumdevējiem ir jāstrādā un jāvirza kurss uz līdzsvarotu, demokrātisku izglītību.