Baltijas jūras plūdi: īsumā brīdinājumi un pašreizējais ūdens līmenis!

Baltijas jūras plūdi: īsumā brīdinājumi un pašreizējais ūdens līmenis!

Šodien, 2025. gada 30. augustā, cilvēki Mēklenburgā-Priekšpomerānijā var aplūkot Baltijas jūras ūdens līmeņus. Tie ir ļoti svarīgi iedzīvotājiem un tūristiem. Pašreizējie ūdens līmeņi ir detalizēti pārbaudīti mērīšanas staciju analīzē tādās pilsētās kā Vismāra, Varnemünde, Altāgena, Bārta, Štrālzunda, Zasnica un Greifsvalde. Šeit īpaši svarīgi ir termini “vidēji zems ūdens līmenis” (MNW) un “vidēji augsts ūdens līmenis” (MHW). Varnemindes MNW laika posmā no 2010. gada novembra līdz 2020. gada oktobrim ir vidēji 407 cm, savukārt MHW ir norādīts kā 617 cm. Vēsturiski augstākais plūdu līmenis Varnemindē tika izmērīts 770 cm 1872. gada 13. novembrī, bet zemākais līmenis bija 332 cm aukstā rudens dienā 1967. gadā. Tas liecina par milzīgo ūdens līmeņu mainīgumu šajā piekrastes zonā un to, cik daudz šeit plaukst daba.

Kas notiks tālāk ar vētras uzplūdiem? Saskaņā ar [Ostsee-Zeitung](https://www.ostsee-zeitung.de/lokales/ostsee-hochwasser-aktuelle-ebenestaende-in-rostock-wismar-ruegen-greifswald-am-30-08-2025-JS46P6DERFMUZEBYputTHEMVpe=val_ vētras uzplūdi ir sadalīti dažādās klasēs: vētras uzplūdi ir no 1,00 līdz 1,25 m virs vidējā ūdens līmeņa, savukārt ļoti stiprs vētras uzplūdi sasniedz vairāk nekā 2,00 m. Šī atšķirība palīdz agrīnā stadijā identificēt iespējamās briesmas piekrastes iedzīvotājiem. Plūdu gadījumā kopienas brīdina plūdu kontroles centri, policija vai ugunsdzēsēju brigāde. Mūsdienīgi brīdinājuma kanāli, sākot no radio līdz sociālajiem medijiem, nodrošina, ka ikviens var tikt informēts savlaicīgi.

Nesenā pieredze ar vētras uzplūdiem

Notikumi jūrā ne vienmēr ir draudzīgi. Pagājušā gada oktobrī bija spēcīgs vētras uzplūds, kas nodarīja postījumus 56 miljonu eiro apmērā. Īpaši cieta Zasnicas pilsēta, kas ziņoja, ka tās infrastruktūras atjaunošanai ir nepieciešami aptuveni 42 miljoni eiro. Turklāt mākslīgajai barošanai nepieciešami 6 miljoni eiro, lai kompensētu smilšu zudumu pludmalēs un kāpās.

Bet kas izraisa vētras uzplūdus? Saskaņā ar Federālās vides aģentūras datiem, spēcīgie vēji, kas spiež ūdens masas pret krastu, ir galvenais šo dabas spēku cēlonis. Turklāt globālās klimata pārmaiņas izraisa jūras līmeņa celšanos un tādējādi palielina sākotnējo līmeni iespējamiem vētras uzplūdiem. Rietumu vēji īpaši bīstami rada Šlēsvigas-Holšteinas Ziemeļjūras piekrasti, savukārt Lejassaksijā ir kritiski vēji no ziemeļiem.

Ieskats pagātnē un nākotnē

Vētras uzplūdu vēsture Vācijas piekrastē sniedzas pat 2000 gadu senā pagātnē. Daži no postošākajiem notikumiem ir notikuši pēdējo 100 gadu laikā, tostarp katastrofālā vētras uzplūda 1962. gadā Hamburgā. Citi nozīmīgi plūdi notika 1976., 1981., 1999. un 2013. gadā. Pavisam nesen, 2022. gadā, Ziemeļjūras piekrastē tika reģistrēti vairāki spēcīgi vētras uzplūdi. Arī Baltijas jūras ūdens līmeņi, kas uzskatāmi par vētras uzplūdiem, ja tie ir vienu metru virs vidējā ūdens līmeņa, pēdējos gados ir cēlušies, liecina mērījumi Vismārā. Vērtības 1,83 m tika sasniegtas 2017. gadā un pat 1,91 m 2019. gadā.

Pašreizējā 2024./2025.gada sezonā līdz šim fiksēti tikai trīs vētras uzplūdi, taču ir pazīmes, ka nākamgad laikapstākļi varētu atkal radīt intensīvākus apstākļus. Vētras uzplūdu intensitātes izmaiņas ir skaidri redzamas ikgadējos lielākajos plūdos Baltijas jūras mērogā un lielākajos paisuma plūdos pie Ziemeļjūras sliežu ceļiem, kuru periodiskums ir aptuveni 50 līdz 70 gadi.

Vētras uzplūdu biežums var ne vienmēr palielināties, taču tādos pašos laikapstākļos to intensitāte var palielināties. Katrs vētras uzliesmojums ir īpašs izaicinājums piekrastes iedzīvotājiem un prasa pastāvīgu iestāžu un sabiedrības uzmanību.