Baltijas jūras ūdens līmenis šodien: Brīdinājumi par vētras uzplūdiem MV!

Baltijas jūras ūdens līmenis šodien: Brīdinājumi par vētras uzplūdiem MV!

Šodien, 2025. gada 1. decembrī, svarīga tēma ir Baltijas jūras ūdens līmeņi Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Plūdi un vētras uzplūdi ir ne tikai vēsturiski notikumi, bet arī ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi reģionā. Pašreizējās mērīšanas stacijas Vismārā, Varnemindē, Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē sniedz vērtīgus datus par ūdens līmeni un hidroloģisko situāciju. Saskaņā ar Baltijas jūras laikraksts Šī informācija ir būtiska, lai novērtētu iespējamos riskus.

Daudzi cilvēki jautā, kas ir vidējais ūdens līmenis (MNW) un vidējais augsts ūdens līmenis (MHW)? MNW raksturo vidējo zemo vērtību, kas reģistrēta noteiktā laika periodā, savukārt MHW norāda vidējo augsto vērtību. Varnemindē MNR ir 407 cm un MHW ir 617 cm, mērot laika posmā no 2010. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. oktobrim. Vēsturiski augstākais plūdu līmenis (HHW) Varnemindē tika reģistrēts 770 cm 13. novembrī, bet zemākais ūdens līmenis 1872. gada oktobrī, NNW1. 1967 tika dokumentēts 332 cm.

Vētras uzplūdi un to klases

Vētras pieauguma klases klasificē šādu plūdu notikumu intensitāti. Vētras uzplūds nozīmē ūdens līmeni no 1,00 līdz 1,25 m virs vidējā ūdens līmeņa, savukārt ļoti stiprs vētras pieaugums ir virs 2,00 m. Pēdējie stiprie vētras uzplūdi oktobrī radīja plašus postījumus līdz pat 56 miljoniem eiro. Sasnicas pilsēta ziņoja par 42 miljonu eiro finanšu prasību infrastruktūras atjaunošanai, un papildus ir plānoti 6 miljoni eiro smilšu zudumiem pludmalēs un kāpās.

Brīdinājumi par plūdiem tiek sniegti, izmantojot dažādus kanālus, piemēram, radio, televīziju, skaļruņus, sirēnas, tīmekļa vietnes un pat sociālos medijus. To arī izdarīja Federālais hidrotehnikas institūts izcelts. Ikmēneša pārskati par hidroloģisko situāciju sniedz informāciju par ūdens līmeņiem un ūdens temperatūrām, kas tiek regulāri salīdzinātas. Tie nodrošina vērtīgu pamatu vētras uzplūdu vai citu ārkārtēju laika apstākļu analīzei.

Klimata pārmaiņu sekas

Mūsdienu pasaulē ir svarīgi arī pieminēt, ka karstāko vasaru pieaugums Vācijā izraisa intensīvākus, bet retākus nokrišņu notikumus. Šīs izmaiņas rada lielāku plūdu risku. The Plūdu atlants savieno dažādas datu kopas un vizualizē tās digitālajā kartē, lai iestādēm un sabiedrībai sniegtu pārskatu par riskiem.

Gandrīz visi reģionā ir izjutuši plūdu sekas, vai tas būtu īpašuma bojājumi vai infrastruktūras pasliktināšanās. Pilsētas parametri un atbildība par brīdinājuma ziņojumiem paliek atbildīgo iestāžu ziņā, kuru pasākumiem un sagatavošanās darbiem ir izšķiroša nozīme iedzīvotāju drošībai. Plūdu atlants piedāvā noderīgu papildinājumu, taču neaizstāj vietējos brīdinājuma ziņojumus.

Kopumā ir skaidrs, ka, ņemot vērā pašreizējās klimata pārmaiņas, ir jāseko Baltijas jūras ūdens līmenim. Pārskati un dati ir pieejami ne tikai ekspertiem: ikviens var uzzināt par pašreizējo ūdens līmeni un būt labāk sagatavots tam, ko daba mūs sagaida.