Baltijas jūra zem spiediena: pašreizējais ūdens līmenis rada trauksmi MV!

Baltijas jūra zem spiediena: pašreizējais ūdens līmenis rada trauksmi MV!

2025. gada 5. decembrī plūdu situācija Baltijas jūras piekrastē Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir sprādzienbīstama tēma. Pašreizējie mērījumi liecina, ka ūdens līmenis dažādos reģionos ir paaugstinājies līdz ievērojamam līmenim. Piemēram, Vismaras ūdens līmenis ir 617 cm, kas ir nedaudz virs vidējā augstā ūdens līmeņa (MHW) 617 cm Varnemindē. Pašā Varnemindē mērīts 623 cm ūdens līmenis, kas liecina par pieaugumu, savukārt plūdu aizsardzības pasākumu nozīme atkal izvirzās priekšplānā. Mērīšanas stacijas Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē jau uzrāda satraucošas vērtības.

Bet ko tas īsti nozīmē iedzīvotājiem? Plūdi ir visizplatītākā dabas katastrofa visā pasaulē, un saskaņā ar Statista datiem klimata pārmaiņas pēdējos gados ir izraisījušas šādu notikumu pieaugumu. Intensīvās lietusgāzes un infrastruktūras neveiksmes apdraudētajās zonās liecina, ka pašvaldības šeit saskaras ar daudzām problēmām. Jau iepriekš tika pierādīts, ka pēdējie lielākie vētras uzplūdi oktobrī radīja ievērojamus postījumus, kas novērtēti 56 miljonu eiro apmērā.

Ūdens līmenis Mēklenburgā-Priekšpomerānijā

Vēl vairāk aplūkojot ūdens līmeni Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, redzams, ka Zingstas vērtība šodien ir 514 cm, bet Bodstedtā ir 517 cm, bet Ralsvekā - 513 cm. Stepenicas reģionā ūdens līmenis ir ievērojami pazeminājies, kā to var redzēt Bērzovā (91 cm) un Didrihshāgenā (39 cm). Šīs vērtības atšķiras un norāda, ka laika apstākļi reģionā ir pakļauti lielai ietekmei.

• Wismar: 617 cm
• Warnemünde: 623 cm
• Zingst: 514 cm
• Bodstedt: 517 cm
• Ralswiek: 513 cm

Šīs vērtības parāda, cik smagi plūdi var ietekmēt Baltijas jūras piekrasti. Deklarācija par vidējo zemo ūdens (MNW) un vidējo augstu ūdens (MHW) liecina, ka dati no 2010. līdz 2020. gadam kalpo par pamatu, lai labāk izprastu izmaiņas. Lielākie plūdi Varnemindē (770 cm) tika mērīti 1872. gada 13. novembrī un sniedz priekšstatu par ekstrēmu laika apstākļu potenciālu.

Aizsardzība pret plūdiem un piesardzības pasākumi

Brīdinājumus par plūdiem izdod federālie, valsts un vietējie plūdu kontroles centri. Tie izmanto dažādus kanālus, lai savlaicīgi informētu iedzīvotājus – vai tas būtu ar radio, televīzijas, sirēnu vai brīdinājuma lietotņu starpniecību. Atskatoties uz 2021. gada plūdu katastrofu, ir skaidrs, cik steidzami ir jāpaplašina pretplūdu aizsardzības pasākumi. Tiek uzskatīts, ka aptuveni 400 000 cilvēku Vācijā ir pakļauti plūdu riskam, jo ​​īpaši gar upēm un piekrastes reģionos.

Nākamais periods parādīs, cik efektīva ir plūdu aizsardzības pasākumu plānošana un īstenošana Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Viens ir skaidrs: dabas katastrofas ir ne tikai pastāvīgs risks, bet arī zīme, ka mums ir jāpārdomā riska samazināšanas stratēģijas, lai pēc iespējas izvairītos no turpmākiem postījumiem.