Gaisa kvalitāte Kņeperdammā: Smalko putekļu trauksme Štrālzundā!

Gaisa kvalitāte Kņeperdammā: Smalko putekļu trauksme Štrālzundā!

Šodien, 2025. gada 21. jūnijā, gaisa kvalitāte Štrālzundā-Kņeperdammā liecina, ka smalko putekļu, slāpekļa dioksīda un ozona jautājumi atkal ir ļoti populāri. Teritorijā esošā mērīšanas stacija katru dienu reģistrē smalkās putekļu daļiņas (PM10) uz kubikmetru gaisa. PM10 robežvērtība ir 50 daļiņas uz kubikmetru, lai gan šī vērtība var tikt pārsniegta līdz 35 reizēm gadā. Aplūkojot pašreizējās vērtības, redzams, ka gaisa kvalitāte tiek novērtēta, pamatojoties uz trim vērtībām: smalkie putekļi, slāpekļa dioksīds un ozons. Lai gan šo piesārņojošo vielu ierobežojumi ir sadalīti kategorijās – no “ļoti slikti” līdz “ļoti labi”, liela nozīme ir arī ietekmei uz iedzīvotāju veselību.

Kā Baltijas jūras laikraksts Saskaņā ar ziņojumiem tiek piemērotas šādas robežvērtības: “Ļoti sliktajam” diapazonam slāpekļa dioksīdam vērtības ir lielākas par 200 μg/m³, smalkiem putekļiem – virs 100 μg/m³ un ozonam – virs 240 μg/m³. Jutīgiem cilvēkiem jāizvairās no fiziskas slodzes ārā, ja gaisa kvalitāte ir ļoti slikta. Ja gaiss ir klasificēts kā "slikts", jums ir jāsamazina pūles, savukārt, ja tas ir mērens, nav gaidāma īslaicīga ietekme uz veselību, bet īpaši jutīgām grupām. ES gaisa piesārņojums pieprasa mūsu uzmanību vairāk nekā jebkad agrāk, jo katru gadu cieto daļiņu dēļ mirst 240 000 priekšlaicīgas nāves.

ES plāno jaunus ierobežojumus labākai gaisa kvalitātei

Kā nākamo soli gaisa kvalitātes uzlabošanai Eiropā ES Komisija ir ierosinājusi jaunas un stingrākas robežvērtības dažādām piesārņojošām vielām. Tie ir balstīti uz atjauninātajām Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2021. gada vadlīnijām. Tādi Federālā vides aģentūra informēja, ka jaunajām robežvērtībām jāstājas spēkā līdz 2030. gadam. Tas ir ilgi gaidīts pasākums, jo jaunākie ierobežojumi datēti no laika, kad gaisa kvalitāte neatbilda mūsdienu standartiem. Jaunā direktīva tika pieņemta 2024.gada 20.februārī Eiropas Parlamenta un Eiropadomes sarunu laikā, taču tās vienošanās vēl nav oficiāla.

Gaisa piesārņojums ir viens no lielākajiem draudiem veselībai Vācijā un Eiropā. Tas veicina hroniskas slimības, tostarp sirdslēkmes un elpceļu slimības. Kamēr Vācija nesen pārkāpa vecos ES ierobežojumus, tagad politiķi norāda, ka jāveic steidzami pasākumi, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tomēr pastāv vienošanās, ka jaunās robežvērtības neatbilst PVO ieteikumiem.

Lielie skaitļi runā paši par sevi

Tāpat kā ziņojums no ikdienas ziņas vēl vairāk akcentē gaisa piesārņojuma kontroles steidzamību. Tā kā 2021. gadā gaisa piesārņojuma dēļ vien ES nāves gadījumu skaits pārsniedz 300 000, efektīvu pasākumu nozīme atkal ir skaidra. Lai gan Vācija ir guvusi dažus panākumus gaisa tīrības uzturēšanā, valsts ir ļoti atkarīga no jauno robežvērtību ievērošanas. Pat tiek apspriests, ka iedzīvotājiem turpmāk pienāksies kompensācija, ja to neievērošanas dēļ radīsies veselības problēmas.

Rezumējot, mēs varam teikt, ka mēs saskaramies ar lieliem izaicinājumiem Štrālzundā un visā Eiropā. Iedzīvotāju veselībai vienmēr ir jābūt galvenajai prioritātei, un tajā nozīmīga loma varētu būt gaidāmajām robežvērtību izmaiņām. Mēs nedrīkstam aizmirst notikumu attīstību un jāpieprasa, lai šie pasākumi patiešām stātos spēkā.