Magdeburgas uzbrucējs: psihiatriskā uzņemšana ir aizmirsta?
Štrālzunda, Magdeburgas slepkavas mājvieta: ieskats viņa pagātnē un 2024. gada traģiskajos notikumos.

Magdeburgas uzbrucējs: psihiatriskā uzņemšana ir aizmirsta?
Traģisks incidents, kas šokēja Magdeburgas pilsētu, tagad rada nopietnus jautājumus. Uzbrucējs, Saūda Arābijas ārsts, 2024. gada 20. decembrī ar automašīnu izbrauca cauri Magdeburgas Ziemassvētku tirdziņam un izraisīja postošu avāriju, kurā gāja bojā seši cilvēki un vairāk nekā 300 tika ievainoti. Šis briesmīgais akts ir atkal izraisījis debates par garīgo veselību un drošību Vācijā.
Jau 2013. gadā, Rostokas Universitātes Tiesu medicīnas institūts ieteica slepkavu ievietot psihiatriskajā klīnikā. Toreiz viņam piespriests 900 eiro naudas sods pēc tam, kad viņš strīdā ar ārstu biedrības darbiniekiem pievērsa sev uzmanību ar draudīgu uzvedību. Viņa draudi, ka šis jautājums "pievērš starptautisku uzmanību", bija tikai priekšnojauta traģēdijai, kas bija gaidāma.
Brīdinājuma zīmes un iestāžu neveiksme
Rostokas policijas vēstule, kas bija adresēta Vorpommern-Rīgen rajona speciālista veselības dienestam, sniedza papildu ieskatu uzbrucēja satraucošajā situācijā. Neraugoties uz diagnozi aizdomām par psihozi un sociāli psihiatriskā dienesta lūgumu sekot līdzi uzbrucējam, viņš no aprites netika izņemts. Notikušais rada jautājumus par to, kāpēc brīdinājuma zīmes tika izlaistas un kāpēc netika veiktas atbilstošas darbības.
Vīrietis dzīvoja Štrālzundā no 2011. līdz 2016. gadam un 2014. gadā tur pabeidza speciālista psihiatra apmācību. Papildus apmācībai viņa īpašumā bija anaboliskie steroīdi, kortizons un pretsāpju līdzeklis tramadols, kad viņa dzīvoklī tika veikta kratīšana. Īpaši satraucoši ir tas, ka, neskatoties uz viņa izpaušanu par psihotropo medikamentu lietošanu, netika veikti pietiekami pasākumi, lai viņu uzraudzītu vai palīdzētu.
Sistēmas kļūme
Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka laika gaitā detalizētas lietas vairs nav pieejamas. Joprojām nav skaidrs, vai ir sīkāki ieraksti par uzbrucēju un viņa garīgo stāvokli, kas, iespējams, būtu varējis izraisīt savlaicīgu iejaukšanos. Šķiet, ka sistēmas kļūme šeit ir acīmredzama caurskatāmības trūkuma un nepilnību darbā ar cilvēkiem ar psiholoģiskām problēmām.
Sabiedrība nonāk dilemmas priekšā: kā rīkoties ar šādiem cilvēkiem, pirms notiek katastrofa? Lieta ne tikai izvirza priekšplānā varas iestāžu individuālo atbildību, bet arī problēmas garīgās veselības jomā Vācijā.
Magdeburgas iedzīvotājiem un visiem šī traģiskā incidenta skartajiem joprojām ir cerība uz visaptverošu izmeklēšanu un labākiem profilakses pasākumiem, lai šāda traģēdija neatkārtotos.
Šie jautājumi noteikti tiek apspriesti ne tikai Magdeburgā, bet arī citos Vācijas reģionos, kur līdzīgi incidenti jau apspriesti.