Brīdinājuma streiki MV: darbinieki pieprasa par 7% lielāku algu – tā tas turpinās!
Mēklenburgā-Priekšpomerānijā arodbiedrības aicina 2026. gada 14. janvārī rīkot brīdinājuma streikus, lai pieprasītu lielākas algas sabiedriskajā sektorā.

Brīdinājuma streiki MV: darbinieki pieprasa par 7% lielāku algu – tā tas turpinās!
Mēklenburgas-Priekšpomerānijas iedzīvotājus pašlaik satrauc brīdinājuma streiki. Nākamtrešdien, 14.janvārī, arodbiedrības aicina rīkoties, lai pievērstu uzmanību koplīguma strīdā izvirzītajām prasībām valsts sektoram. Šī mobilizācija notiek pirms darba koplīguma sarunu raunda ceturtdien, kur sarunas turpināsies par vairāk nekā 900 000 darba koplīgumu slēdzēju štatos. Kā NDR ziņots, ka cietušie ir mežsaimnieki, policijas darbinieki, universitāšu un ceļu dienestu skolotāji.
Izglītības un zinātnes savienība (GEW) sagaida, ka skolu darbībā būs traucējumi, lai gan skolām kopumā vajadzētu palikt atvērtām. Neatliekamās palīdzības dienesta līgums starp Izglītības ministriju un GEW nodrošina aprūpes garantēšanu pamatskolās un speciālajās skolās. Arodbiedrības organizējušas arī maršruta autobusus, lai nogādātu dalībniekus uz demonstrāciju Šverinā. Tomēr jāatzīmē, ka nevar izslēgt arī decentralizētus brīdinājuma streikus.
Prasības un noraidījums
Arodbiedrības pieprasa palielināt ienākumus par 7 procentiem jeb vismaz par 300 eiro mēnesī vairāk. Vācijas valstu kolektīvo sarunu asociācija (TdL) šīs prasības noraidīja kā nepieņemamas. Kā ziņojumā no Dienvidvācijas laikraksts var lasīt, sarunu vedējs Andreass Dressels prasības pat raksturoja kā “astronomiskas”. Darba devēju piedāvājuma trūkuma problēma var izraisīt turpmākus brīdinājuma streikus, paziņoja ierēdņu asociācija dbb.
Arodbiedrībām darba apstākļi valsts sektorā ir apdraudēti: arvien aktuālākas kļūst virsstundas, darbinieku trūkums un nepieciešamība palielināt pirktspēju. Ver.di šefs Frenks Verneke uzsver, ka simtiem tūkstošu valsts sektora amatos nav darbinieku, kas nozares pievilcību nostāda brīvās ekonomikas ēnā. Pilsētas mēri un pašvaldību amatpersonas ir nobažījušās, norādot, ka valsts budžeti jau ir pakļauti spiedienam un tos varētu vēl vairāk apgrūtināt tarifu prasības.
Vietējās reakcijas
Pēdējās dienās jau ir bijuši darba pārtraukumi citās federālajās zemēs, tostarp Berlīnē, kur tika ietekmēti dienas aprūpes centri, skolas un rajonu biroji. Kā MDR atzīmēja, Jēnas un Veimāras pārstāvji pauda pretrunīgas reakcijas. Jēnas mērs Kristians Gerlics izrādīja sapratni pret tarifu prasībām, savukārt Veimāras mērs Pīters Kleine tās raksturoja kā pārmērīgas un brīdināja, ka tās, iespējams, var izraisīt diskusijas par samazinājumiem.
Tāpēc nākamajai sarunu kārtai būs izšķiroša nozīme, lai atrisinātu spriedzi starp arodbiedrībām un koplīgumu slēdzēju sabiedrību un, ja nepieciešams, atrastu izeju no šīs saspringtās situācijas. Izskatās, ka 14. janvāris varētu būt vēl viena izšķiroša diena šajā darba koplīguma strīdā.