Mega tilts uz Ūzedomu: 500 miljoniem eiro draud neveiksme!

Mega tilts uz Ūzedomu: 500 miljoniem eiro draud neveiksme!

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā draud apsīkt svarīgs transporta infrastruktūras projekts. Jaunā tilta būvniecība uz Baltijas jūras Ūzedomas salu, projekts, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem ceļu būvniecības projektiem reģionā, šobrīd saskaras ar finansiāliem šķēršļiem. Pēc Nordkurier domām, federālajai valdībai trūkst nepieciešamo līdzekļu, lai to īstenotu. Iekšējie dokumenti liecina, ka “Volgastas apvedceļa turpmākais finansējums šobrīd nav nodrošināts”, un šo neskaidrību apstiprina arī valsts Satiksmes ministrija.

Sākotnēji aprēķinātās 100 miljonu eiro apmērā projekta kopējās izmaksas tagad varētu sasniegt vairāk nekā 500 miljonus eiro. Tāpēc štata valdība steidzami vēršas pie Berlīnes ar lūgumu nodrošināt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan federālais kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) ir izteicies par labu būvniecībai gatavu projektu īstenošanai, joprojām nav skaidrs, vai ar šo politisko spiedienu pietiks tilta un ar to saistītā apvedceļa glābšanai.

Sīkāka informācija par projektu

Tilts šķērsos Pēnu un plānots 1,4 kilometru garumā. Tā iespaidīgie piloni būs 70 metru augsti, un attālums starp tilta apakšējo malu un ūdeni būs 42 metri. Turklāt tiek lēsts, ka jaunā apvedceļa kopējais garums ir aptuveni 6,8 kilometri – šis pasākums jau daļēji tiek būvēts. Šobrīd satiksmes dalībniekiem un tūristiem uz Ūzedomu nākas braukt pāri baskulāram tiltam, kas bieži vien beidzas ar sastrēgumiem, īpaši sezonas laikā.

Tilta būvniecības iepirkuma process jau notiek, un to plānots piešķirt 2025. gada novembra beigās. Tas nozīmē, ka Volgastas apvedceļu tagad paredzēts pabeigt 2028. gadā, gadu vēlāk nekā sākotnēji plānots. Nepieciešamība pēc šī apvedceļa ir īpaši acīmredzama vasaras mēnešos, kad cauri satiksme uzliek lielu slogu Volgastas pilsētai.

Skats uz izaicinājumiem

Taču satrauc ne tikai tilts. Ar finansēšanas problēmām cīnās arī Dargunas apvedceļa būvniecība, un šobrīd abiem projektiem “nav būvatskaņojumu piešķirt”. Šie sarežģījumi ir saistīti ar plašajiem infrastruktūras pasākumiem Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, kuru mērķis saskaņā ar Wirtschaft MV ir uzlabot lauku reģionu pieejamību un veicināt ekonomisko attīstību. Federālais transporta infrastruktūras plāns 2030. gadam daudzviet paredz paplašināšanos un jaunus būvniecības projektus, taču šķiet, ka finansējuma nepilnības apdraud īstenošanu.

Problēmu pavada bažas par vides aizsardzību un projektu ekonomisko dzīvotspēju. Dabas aizsardzības asociācijas, piemēram, NABU, jau sen ir paudušas bažas par iespējamu iejaukšanos ainavu un dabas rezervātos. Kvalificētu darbinieku trūkums ir arī nopietns izaicinājums liela mēroga projektu īstenošanai, kur ir nepieciešami īpaši kvalificēti darbinieki, lai īstenotu vērienīgos plānus.

Neskatoties uz šīm grūtībām, joprojām ir cerība, ka infrastruktūras uzlabošana var dot pozitīvu impulsu gan tūrismam, gan kravu pārvadājumiem. Jāskatās, kā situācija attīstīsies tuvāko nedēļu laikā. Ātra politiska iejaukšanās varētu būt izšķiroša, lai nodrošinātu tilta un ar to saistīto apvedceļu nākotni.