Zosu strīds Austrumfrīzijā: 81 gadu vecs draud ar beigām saviem dzīvniekiem!

Zosu strīds Austrumfrīzijā: 81 gadu vecs draud ar beigām saviem dzīvniekiem!

Rāmajā Marienhafes pilsētā Lejassaksijā 81 gadu vecais Ludvigs Šmits šobrīd cīnās par savām zosīm, kuras viņam daudzu gadu laikā kļuvušas mīļas. Zoskopis, kurš savā īpašumā jau vairākus gadu desmitus ganījis dzīvniekus, saskaras ar eksistenciālu apdraudējumu. Kaimiņu sūdzības par troksni un smakām rosinājušas Orihas rajonu pārbaudīt dzīvnieku turēšanas likumību. Saskaņā ar “vispārdzīvojamās teritorijas” noteikumiem ir skaidri noteikti dzīvnieku turēšanas ierobežojumi, un zosis, gaiļi un pīles varētu tikt klasificētas kā pārāk trokšņainas, jo NDR.

Situācija satrauca ne tikai pašu Šmitu, bet arī visu apkārtni. Lai aizstāvētu savu dzīves mērķi, ko viņš iepriekš raksturoja kā savus “draugus”, satrauktais zosu īpašnieks jau ir samazinājis savu dzīvnieku skaitu līdz 15. Taču ar to, šķiet, ir par maz, lai pārliecinātu varas iestādes. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas Šmitam savs viedoklis ir jāiesniedz līdz 2025. gada 2. septembrim.

Apkaimes solidaritāte un sabiedrības atbalsts

Sabiedrība uz gaidāmo lēmumu reaģē ar ievērojamu solidaritāti: Annijas Štombergas iniciētā tiešsaistes petīcija jau ir savākusi vairāk nekā 50 000 parakstu. Daudzi kaimiņi atbalsta Šmitu un uzskata, ka zosis nav traucēklis. "Tas salauž jūsu sirdi," saka kāds iedzīvotājs, aprakstot saspringtās sajūtas, kas saistītas ar šo lietu. Jau 26. augustā ir plānota demonstrācija Šmita atbalstam, kas skaidri parāda, cik ļoti šis gadījums ietekmē lauku identitāti un saskarsmi ar dabu kopienā, uzsver AZ.

Neskatoties uz pieaugošo sabiedrības spiedienu, Orihas rajons paliek nesajūsmināts un uzsver, ka tā lēmumi ir balstīti uz spēkā esošajiem tiesību aktiem. Saskaņā ar dzīvnieku aizsardzības likumu, kas Vācijā regulē dzīvnieku aizsardzību no vardarbības un cietsirdības, ir jāuzklausa visi iesaistītie. Šajā kontekstā rajons plāno veikt pārrunas ar Šmitu un kaimiņiem, lai rastu atbilstošu risinājumu.

Ilgāka cīņa?

Daudziem šajā reģionā ir daudz kas likts uz spēles. Šmits, kuram ir vairāk nekā 40 gadu pieredze zosu turēšanā, lēmuma iespējamās sekas uzskata par apdraudējumu ne tikai savām zosīm, bet arī viņa mūža darbam. Sociālajos tīklos spēcīgi jūtama pretestība varas iestādēm, un atbalsts Šmitam tiek plaši izplatīts. Ir skaidrs, ka šis stāsts sniedzas ne tikai par zosīm, bet arī aktualizē dzīvnieku labturības un lauku identitātes jautājumus.

Apgabala galīgais lēmums ir gaidāms 2025. gada otrajā pusē. Līdz tam laikam zosu un Ludviga Šmita nākotne joprojām ir neskaidra, taču kaimiņu solidaritāte viņam un viņa ģimenei joprojām sniedz cerības.