Braunšveiga: Kvantu tehnoloģiju nākotne sākas tagad!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gadā Braunšveiga popularizēs kvantu tehnoloģijas ar starpdisciplināru sadarbību un nākotnes vīzijas projektiem.

Braunschweig fördert 2025 Quantentechnologien mit interdisziplinärer Zusammenarbeit und visionären Projekten für die Zukunft.
2025. gadā Braunšveiga popularizēs kvantu tehnoloģijas ar starpdisciplināru sadarbību un nākotnes vīzijas projektiem.

Braunšveiga: Kvantu tehnoloģiju nākotne sākas tagad!

Daudz kas notiek kvantu tehnoloģiju jomā Braunšveigas reģionā. Mērs Torstens Kornblums izceļ izcilo pētniecības vidi, kas varētu būt šīs daudzsološās tehnoloģijas turpmākās attīstības atslēga. Šī atbildība būtu jāuzņemas, cieši sadarbojoties zinātnei, uzņēmējdarbībai un politikai, kam būtu jārada nosacījumi panākumiem šajā novatoriskajā nozarē. Saskaņā ar Braunšveigas Tehniskās universitātes datiem aptuveni 27 000 pētnieku jau ir aktīvi kvantu tehnoloģiju jomā, tāpēc reģions ir labi pozicionēts, lai šajā jomā panāktu savu zīmi. Apvienība “Quantum Valley Lower Saxony” (QVLS) apvieno dažādu dalībnieku aktivitātes, lai sasniegtu vislabākos rezultātus, kā Volksstimme var ziņot.

2025. gads kvantu zinātnei ir izrādījies īpašs laiks. Apvienoto Nāciju Organizācija to ir nosaukusi par kvantu zinātnes un kvantu tehnoloģiju gadu. Šajā kontekstā jāskata arī 2023. gada Nobela prēmijas fizikā piešķiršana Alēnam Aspektam, Džonam Klauseram un Antonam Zeilingeram, kuru darbs ir licis pamatus daudzām turpmākajām norisēm. Tāpēc ir vairākas pazīmes, kas liecina, ka kvantu parādības drīzumā varētu mainīt daudzas ekonomikas jomas, jo īpaši energoapgādes, sensoru tehnoloģiju, sakaru un kiberdrošības jomās. Kornēlija Denca, Physikalisch-Technische Bundesanstalt (PTB) prezidente, uzsver kvantu lietojumu milzīgo potenciālu nākotnē.

Spēcīga alianse nākotnei

Lai veicinātu fundamentālo izpēti un tehnoloģiju pārnesi, tika nodibināta alianse “Quantum Valley Lower Saxony” (QVLS). Tā ir sadarbība starp tādām pazīstamām iestādēm kā Hannoveres Leibnicas universitāte, Braunšveigas TU un Maksa Planka biedrības Alberta Einšteina institūts. Alianses mērķis ir līdz 2025. gada beigām izstrādāt jonu slazdu kvantu datoru, un Lejassaksija pēdējo desmit gadu laikā ir ieguldījusi kvantu izpētē vairāk nekā 220 miljonus eiro. Šīs investīcijas ir ne tikai pamats fundamentālajiem pētījumiem, bet ir paredzētas arī rūpniecībai, kā to var lasīt Lejassaksijas Zinātnes un kultūras ministrijas tīmekļa vietnē: [MWK Lower Saxony].

Bet kādi īsti ir alianses mērķi? Iesaistītās personas apvieno savas zināšanas dažādās jomās, tostarp nanotehnoloģijās un kvantu algoritmos. Būtisks ir arī kvantu datoru izstrāde, jo tie varētu pavērt jaunas iespējas materiālu izpētē, zāļu izstrādē un mākslīgajā intelektā.

Ieskats starptautiskajā tirgū

Notikumi kvantu tehnoloģiju jomā piesaista arvien lielāku uzmanību visā pasaulē, īpaši Vācijā, kur ir liela interese par rūpniecisko izmantošanu. Pašreizējā Fraunhofera Sistēmu un inovāciju pētniecības institūta pētījumā tika pētīts inovāciju potenciāls un izaicinājumi Vācijas pētniecības un inovāciju politikā. Izrādās, ka tehnoloģiskais progress, īpaši kvantu sensoru, kvantu komunikācijas un skaitļošanas jomās, nes līdzi milzīgas iespējas, bet arī ļoti īpašus izaicinājumus. Piemēram, Vācijā ir 18 jaundibināti uzņēmumi, kas aktīvi darbojas kvantu skaitļošanas jomā, un lielākā daļa no tiem radās kā pētniecības institūciju atvasinājumi. Fraunhofer ISI uzsver, ka vairāk nekā 40 miljardu dolāru globālās valdības investīcijas ir ieplūdušas šajā jomā un ka Vācijai ir liela nozīme Eiropā.

Rezumējot, Braunšveigas un Lejassaksijas reģioni ir labi novietoti sacīkstēs par kvantu tehnoloģiju pārākumu. Ar pareiziem pasākumiem un pastiprinātu sadarbību starp zinātni un rūpniecību šeit varētu izveidot īstu inovāciju centru, kas ievērojami bagātinās vietējo ekonomiku.