Krusts un mīlestība: cerības zīmes atklāšana Plan-les-Ouates

Krusts un mīlestība: cerības zīmes atklāšana Plan-les-Ouates

2025. gada 14. septembrī Eglise Saint-Bernard de Menthon Plan-les-Ouates piesaistīja daudzus ticīgos, lai noklausītos abatē Filipa Metjū aizkustinošo uzrunu. Priesteris uzsvēra krusta, kas tiek uzskatīts par kristietības centrālo simbolu, dziļo nozīmi. "Krusts ir redzama Dieva mīlestības zīme," sacīja Metejs, kurš atskatījās uz katehisma stundu, kurā priesteris jautāja bērniem, ko viņi atpazīst lielā krustā. Mācītāja Džordža turpmākā atbilde radīja rezonansi: ”Tas ir gaismas avots, kas ir spožāks par sauli.”

Abbe Metejs krustu raksturoja ne tikai kā ciešanu zīmi, bet arī kā radikālu Dieva mīlestības izpausmi. Šī “slavenā krusta” svinēšana tiek uztverta kā svinīgs akts, kas palīdz ticīgajiem svinēt saikni ar Dieva mīlestību. Pasaulē, kas ir pilna ar bažām, bailēm un vardarbību, izaicinājumi bieži vien aizēno šo mīlestību. Īpaši šādos tumšajos laikos ir svarīgi pievērsties krustam, lai justos līdzi Jēzus cilvēciskajam pārdzīvojumam – nevis kā burvim, bet gan kā tādam, kurš dalās ar mums mūsu ciešanās.

Kristīgais ticības ceļojums

Savā homīlijā Matejs iepazīstināja arī ar kristīgā ticības ceļojuma trīs soļiem: zinātkāri, meklējumiem un brīnumiem. Šie soļi ilustrē, kā ticība galu galā var novest pie pestīšanas. Īpaši ievērības cienīga ir saistība ar Bībeles stāstu par ebreju tautu, kas meklē brīvības zīmi tuksnesī. Šajā stāstā minētā bronzas čūska tiek interpretēta kā ļaunuma un kārdinājuma simbols. Nepieciešamība atpazīt ļaunumu, lai atrastu dziedināšanu, ir galvenais jautājums, ko izvirzīja abats.

Vēstījuma pamatā ir Bībeles lasījumi, kas ietverti Euharistijā, tostarp teksti no Skaitļu grāmatām, Psalmi un Pāvila vēstules. Viņi uzsver, ka ticība Jēzum, kurš nomira pie krusta, ir atslēga uz izlīgumu ar Dievu. „Dievs mīl pasauli un dod savu Dēlu mūžīgai dzīvei,” atgādina galvenais paziņojums no Jāņa 3:16, kurā Kristus sevis dāvana saprot kā dievišķās mīlestības kulmināciju. Tas atspoguļo uzskatus, kas jau aprakstīti G. Grosa darbā “Par mīlestību”, kur krusts ir izgaismots kā Dieva pestīšanas plāna izpausme.

Krusts kontekstā

Krusts laika gaitā ir attīstījies no dažādiem agrīnās kristietības simboliem, piemēram, staurogrammas un Kristus monogrammas. No 5. gadsimta krusts kļuva par galveno kristietības simbolu, bet sākotnēji tam bija arī dekoratīvs lietojums. Krusta pirmsākumi sniedzas līdz T-veida crux commissa. Interesanti, ka stāsts uzsver, ka Jēzus Kristus krustā sišanai ir galvenā loma lauztās derības atjaunošanā starp cilvēku un Dievu.

Krucifiksu veidā, ko bieži nēsā kā rotaslietas vai izmanto svētīšanas rituālos, vai kā cerības un izlīguma simbolu mākslā, krusts joprojām ir dziļi iesakņojies simbols, kas turpina veidot daudzu ticīgo dzīvi. Turklāt saikne starp mīlestību un ciešanām ir īpaši uzsvērta kristīgajā teoloģijā, jo Dievs cieš kopā ar savu radību un nevēlas ignorēt dzīves izaicinājumus.

Ņemot vērā šo steidzamo vēstījumu un garīgās pārdomas, abata Filipa Metija uzruna atstāja spēcīgu atbalsi. Laikā, kad dzīves izaicinājumi kļūst nepārvarami, krusts joprojām ir drošs cerības un Dieva mīlestības enkurs.