Nodokļu miljonu strīds: Vilhelmshavena pret Austrumfrīziju par vēja parku naudu!

Nodokļu miljonu strīds: Vilhelmshavena pret Austrumfrīziju par vēja parku naudu!

Lejassaksijā plosās karsts strīds par ārzonu nodokļu naudu, un uzmanības centrā ir Vilhelmshavena. No 2026. gada pilsēta tiks nosaukta par centrālo tirdzniecības nodokļa iekasētāju par vēja parkiem Ziemeļjūrā. Tas rada potenciālos ieņēmumus aptuveni 110 miljonu eiro apmērā, no kuriem 65 miljonus eiro paredzēts sadalīt citām pašvaldībām. Dažos tas ir izraisījis lielu satraukumu, īpaši kaimiņos esošajās Austrumfrīzu pašvaldībās, piemēram, Vitmundā, Emdenā, Orihā un Nordenā, kuras jūtas ignorētas. Tomēr Lejassaksijas štata valdības nesenajās rezolūcijās ir norādījumi, kas virzīja izmaiņas tirdzniecības nodokļu rīkojumā. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka Lejassaksijas pašvaldības gūst labumu no ienākumiem, nevis tikai pilsētas, kurās atrodas vēja parku operatori.

"Es jūtos nelabvēlīgā situācijā," citēts mērs Florians Eibens (SPD) no ziemeļiem, uzsverot, ka viņa pašvaldība veido 60 procentus no Lejassaksijas ārzonas produkcijas. Tas ir ievērojams skaits, jo īpaši tāpēc, ka Austrumfrīzu pašvaldības uzņemas nesamērīgu slogu vēja enerģijas attīstībai, savukārt Vilhelmshavenai ir milzīgas finansiālas priekšrocības. Bundestāga deputāts Johans Saathofs (SPD) atbalsta pašvaldību prasības par tirdzniecības nodokļu ieņēmumu godīgāku sadali un kritizē plānotos noteikumus. Nav izslēgta arī juridiska precizēšana, jo Esensas CDU apsver iespēju vērsties pret to.

Jaunās regulas priekšvēsture

Kāpēc tieši šis strīds izceļas? 2024. gada decembrī Federālā finanšu tiesa lēma par labu Oldenburgas pilsētai, ka tirdzniecības nodoklis nepārprotami ir pašvaldības ieņēmumi. Tas nozīmē, ka Vilhelmshavenai ir tiesības iekasēt tirdzniecības nodokli par jūras vēja parkiem. Tas notiek uz ieilgušā tiesiskā strīda fona par nodokļu iekasēšanu neinkorporētajās teritorijās, kur atrodas daudzi vēja parki. Jaunais regulējums ne tikai nodrošina ienākumus Vilhelmshavenai, bet arī nodrošina, ka daļa naudas ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas palīdzību aizplūst uz citām Lejassaksijas pašvaldībām. Vidēji Vilhelmshavenā varētu palikt 36 miljoni eiro, lai samazinātu pašvaldības budžeta deficītu, uzskata mērs Karstens Feists.

Taču papildu ienākumi nav pieejami jauniem, lieliskiem projektiem. Drīzāk tie ir paredzēti, lai palīdzētu aizbāzt finanšu caurumus, kas radušies iepriekšējo budžeta vājo vietu dēļ. Tas skaidri norāda, ka daudzas Lejassaksijas pilsētas ir pakļautas lielam finansiālajam spiedienam un tām steidzami nepieciešami papildu ienākumu avoti.

Reģionālās reakcijas un iespējamie modeļi

Par plānotajām izmaiņām viedokļi dalās. Lai gan Vilhelmshavena darbojas kā “enerģijas centrs” un veic svarīgas enerģijas pārejas funkcijas, izmantojot tīkla savienojumus un apakšstacijas, cilvēki no Austrumfrīzijas jūtas netaisnīgi. Nozares asociācijas, piemēram, BWO, atbalsta viņu prasības un kritizē plānus kā “nepietiekamus vispārinājumus”. Šlēsvigas-Holšteinas modelis, kas nodrošina līdzsvarotu ārzonu nodokļu ieņēmumu sadali, tiek uzskatīts par priekšzīmīgu un, iespējams, varētu būt noderīgs arī Lejassaksijai.

Kopumā atliek cerēt, ka visu iesaistīto personu interesēs tiks rasts risinājums, kas ne tikai attaisnos Vilhelmshafenas pašvaldības, bet arī Austrumfrīzu pilsētas. Tā kā ikviens ir devis savu ieguldījumu pārejā uz ilgtspējīgāku enerģijas ražošanu, mums ir jāvelk kopā.

Papildinformāciju par fona un pašreizējām norisēm var atrast, izmantojot šādas saites: NWZonline, NDR, Lejassaksijas Valsts kanceleja.