ONPL koris ir slēgts: kultūras mantojums zūd!

ONPL koris ir slēgts: kultūras mantojums zūd!

Luāras Nacionālajam orķestrim (ONPL) 2025. gada 26. oktobrī ir jāpaziņo par nopietnu triecienu: Chœur de l'ONPL tiks likvidēts 2026. gada 30. jūnijā. Šo neveiksmīgo lēmumu pieņēma orķestra sindikāta grupa budžeta apsvērumu dēļ. Jau vairāk nekā 20 gadus korī ir iesaistījušies 70 brīvprātīgie dziedātāji, kas ne tikai darbojušies kā mākslinieciska institūcija, bet arī kā nozīmīgs elements reģiona sabiedrības saliedētībai.

Laikā, kad kultūras finansējums tiek pastāvīgi pārbaudīts, ziņas izraisa dziļu nožēlu. Būtiskākā problēma šeit ir tā, ka Choeur veido tikai 2% no orķestra gada budžeta. Tomēr slēgšanai ir tālejošas sekas, tostarp 12 darba vietu zaudēšana. Valērija Fejeta, kura ir bijusi pie stūres kopš tās pirmsākumiem un radījusi unikālu vokālo identitāti, komentēja šo dramatisko pavērsienu, ka viņa nekad nav plānojusi atteikties no sava amata.

Lēmuma priekšvēsture

Lēmums slēgt nav nācis no zila gaisa. Saskaņā ar France Musique teikto, orķestra finansiālā situācija ir dramatiska: subsīdijas, kas saņemtas caur Atlantijas Luāras un Meinas un Luāras departamentiem, kā arī Luāras reģions tika samazinātas trīs reizes. Orķestrim trūkst tieši 1 018 000 eiro, kas nopietni apdraud visu tā māksliniecisko darbību. Orķestra rīkotājdirektors Gijoms Lamass skaidroja, ka kora slēgšana bijusi viena no iespējām, kas tika apsvērta jau gadu.

Kultūras budžets tiek apspriests daudzos reģionos, lai gan ar palielinātu budžeta pieeju valsts mērogā nepietiek, lai glābtu daudzas kultūras iestādes. Kamēr Federālā kultūras un mediju ministrija 2025. gadā īstenoja budžeta palielinājumu no 2,15 miljardiem eiro līdz 2,2 miljardiem eiro, taz.de un citi mediji skaidro, ka no šiem samazinājumiem nāksies ciest daudziem kultūras projektiem. Arī šajā gadījumā Chœur de l’ONPL nav atsevišķs gadījums.

Mākslas mantojums un kopīga apņemšanās

Kora dalībnieki šobrīd ir aktivizējušies un plāno protesta koncertus, lai pievērstu uzmanību savai nedrošajai situācijai. Turklāt viņi ir sākuši petīciju, lai panāktu izmaiņas. Tas ir nepārprotams aicinājums kultūrpolitikai domāt par kultūras institūciju nozīmi reģionos. Kora likvidēšana tiek uztverta ne tikai kā 20 gadu mākslinieciskās izcilības zaudēšana, bet arī ilgtermiņa ietekme uz visu reģiona kultūras ainavu.

Laikā, kad kultūras vērtība tiek pārbaudīta vairāk nekā jebkad agrāk, jācer, ka šādu iniciatīvu popularitāte nemazināsies. Jo tikai kopā var turpināt skanēt kultūras balsis arī grūtos laikos. Chœur liktenis jāuztver kā brīdinājuma signāls visai kultūras nozarei, lai izvairītos no šādiem zaudējumiem nākotnē.