Arodbiedrības pieprasa mieru: Vācijai nav jāpārbruņojas!

Arodbiedrības pieprasa mieru: Vācijai nav jāpārbruņojas!

Arodbiedrību konferencē “Iegūsti mieru, nevis karu!” Zalcgiterā, kas notika 11. un 12. jūlijā, tika nosūtīts skaidrs signāls pret militāro spēku palielināšanu. Vairāk nekā 225 arodbiedrību pārstāvji un aptuveni 1000 citu dalībnieku sekoja pasākumam tiešraidē. Šo konferenci organizēja Rosa-Luxemburg-Stiftung kopā ar IG Metall Salzgitter-Peine, un tajā piedalījās arī pazīstami Beļģijas arodbiedrību pārstāvji, kā arī Bundestāga un Eiropas Parlamenta deputāti. Ulrikes Eifleres atklājums skaidri parādīja, ka arodbiedrībām ir jābūt aktīvai miera kustības sastāvdaļai.

Matiass Vilhelms, pirmais IG Metall Salzgitter-Peine pārstāvis, asi kritizēja bruņojuma finansēšanu un raksturoja situāciju Palestīnā kā genocīdu. Viņš skaidri norādīja, ka uz sociālo partnerību balstīta bruņojuma politika nav iespējama, un atsaucās uz pieteikumu pret pārbruņošanos no 2022. gada. Ver.di galvenais ekonomists Djerks Hiršels savā analīzē norādīja, ka 100 miljardu eiro lielais īpašais fonds lielā mērā ir aizplūdis uz lieliem ieroču uzņēmumiem. Pēc Hiršela domām, šādas naudas ieguldīšana militāros projektos kaitē sociālajai infrastruktūrai Vācijā un ir neproduktīva ilgtermiņā.

Arodbiedrību prasības

Konference bija arī vieta pārdomām par pieaugošo militarizāciju, īpaši izglītības jomā. Jauniešu panelis apsprieda kara propagandas ietekmi skolās un universitātēs. Tika pārrunāta arī migrantu jauniešu pretestība Palestīnas brīvībai, kuru pārstāvēja Jusufs Ass no DIDF Youth. Tas liecina, ka miera kustība ir sašķelta, ar atšķirīgiem uzskatiem starp jaunāko un vecāko paaudzi. Kopējais aicinājums bija skaidrs: mieru var panākt, tikai pretojoties sociālajiem samazinājumiem, darba vietu samazināšanai, militarizācijai un karam.

Paralēli šīm norisēm plaša arodbiedrību apvienība pieprasa apturēt Vācijā un ES apspriesto masveida ieroču investīciju politiku. Šī bruņošanās programmas plānošana, kas, domājams, izmaksās simtiem miljardu eiro, tiek uzskatīta par gatavošanos karam. Obligātā militārā dienesta atgriešana paredzēta arī personāla piesaistei bruņotajiem spēkiem. Tā vietā iniciatori koncentrējas uz spēju panākt mieru un atbalsta lielākus ieguldījumus civilās jomās, piemēram, izglītībā un veselībā. Šīs jomas varētu ne tikai uzlabot dzīves kvalitāti, bet arī radīt vairāk darbavietu, kas efektīvi mazinātu spiedienu uz darba tirgu.

Jauna miera kārtība

Aktīvi iesaistījusies arī Vācijas Arodbiedrību federācija (DGB), kas aicina nodrošināt miera un drošības kārtību, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem. Tas ļautu atrisināt konfliktus ar diplomātijas un krīžu novēršanas palīdzību. Galu galā 2025. gadā visā pasaulē ir gaidāms rekordliels bruņotu konfliktu skaits ar postošiem cilvēku zaudējumiem.

DGB uzskata, ka ir būtiski, lai aizsardzības izdevumu palielināšana nenotiek uz sociālā budžeta vai izglītības un pētniecības rēķina. Valsts naudai vienmēr jākalpo tautas labklājībai nevis militāriem mērķiem. Tāpēc ir nepieciešama stingra apņemšanās ievērot liberālās demokrātijas un sociālās tirgus ekonomikas pamatvērtības. Starptautiskā politika, ko raksturo konkurence starp lielvarām, prasa pārdomāt, izvirzot mierīgu līdzāspastāvēšanu centrā.

Kopumā arodbiedrību konference liecina, ka arodbiedrībās notiek jauns sākums, kas liecina par drosmi un apņēmību pārbruņošanās laikos. Mieram un sociālajam taisnīgumam ir jāiet roku rokā. Vārds ir arodbiedrībām, un ir pienācis laiks politikas veidotājiem ieklausīties.

Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, lūdzu, skatiet Yeni Hayat, Arodbiedrības pret bruņojumu un DGB.