Kartupeļu raža 2025: rekordliels skaits un iznīcināti miljoni!

Kartupeļu raža 2025: rekordliels skaits un iznīcināti miljoni!

Dramatiska situācija Vācijas kartupeļu audzētājiem: neskatoties uz rekordražu 13,4 miljonu tonnu apmērā 2025. gadā, tirgus ir zemākā līmenī. Šī raža par 5,3% pārsniedz pagājušā gada līmeni un pat par neticami 17% pārsniedz pēdējo gadu vidējo! Un tas ir 301 000 hektāru apstrādātajā platībā, kas pieaugusi par 6,7%. Kristians Šrids, 42 gadus vecs zemnieks no Sjēras pie Peines Lejassaksijā, ilustrē nedrošo situāciju, atvedot uz biogāzes staciju 400 tonnas galda kartupeļu, jo nevarēja atrast pircēju. Pēc Vācijas Kartupeļu rūpniecības savienības priekšsēdētāja Olafa Feuerborna teiktā, lauksaimnieki cieš no 2,4 miljonu tonnu pārprodukcijas, no kurām lielākā daļa joprojām ir nepārdodama. Daudziem pārstrādātājiem jau ir pilnas noliktavas, un par "bezmaksas precēm" par 100 kilogramiem maksā tikai 10 līdz 15 eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā 18 līdz 40 eiro iepriekšējā gadā. Šie dramatiskie cenu kritumi ir ieveduši nozari krīzē.

Netīrais bizness: kas notiek ar liekajiem kartupeļiem? Noliktavas piepildās, un daudzi uzņēmumi ir uzkrājuši līguma preces. Cietes ražošana, kas ir pieprasīta, nevar piedāvāt risinājumu, jo jaudas ir beigušās. Zemē atstātie kartupeļi var izplatīt vīrusu un sēnīšu slimības, radot papildu kaitējumu visai lauksaimniecībai. Stefanie Sabet, Vācijas Lauksaimnieku asociācijas ģenerālsekretāre, situāciju raksturo kā ekonomisku ārkārtas situāciju: kartupeļu izmantošana biogāzes stacijās ir izmisīgs pasākums. Federālā Lauksaimniecības ministrija apstiprina šo tendenci, kas bija vērojama jau korona pandēmijas laikā. Tajā pašā laikā kartupeļu audzētāji Vācijā no ES finansējuma saņem vairāk nekā 48 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos. Tomēr platības piemaksa 160 eiro par hektāru sedz tikai nelielu daļu no faktiskajām izmaksām, kas ir aptuveni 5000 eiro par hektāru.

Ekonomiskā nozīme un izaicinājums

Kartupeļu audzēšanas ekonomiskā nozīme joprojām ir augsta, neskatoties uz patēriņa samazināšanos un kultivēto platību samazināšanos Vācijā. 2023. gadā aptuveni 264 700 hektāru platībā tika novākti aptuveni 11,6 miljoni tonnu kartupeļu. Pārsvarā dominē tradicionālā ražošana, bet tikai aptuveni 4% ir no bioloģiskās lauksaimniecības. Piemēram, tirgū dominē galda kartupeļi, savukārt rūpnieciskie kartupeļi veido tikai mazāku daļu. Tas liecina, ka kartupeļi joprojām ir svarīgs pārtikas produkts, pat ja vidējais patēriņš uz vienu iedzīvotāju Vācijā ir samazinājies no gandrīz 200 kg 1950. gadā līdz aptuveni 64 kg 2023. gadā.

Kādi ir šī samazinājuma iemesli? Galvenie minētie iemesli ir kartupeļu nozīmes samazināšanās uzturā un lopbarības graudu patēriņa pieaugums cūkām. Jo īpaši Lejassaksija joprojām ir kartupeļu audzēšanas centrs Vācijā — šeit tiek kultivēti aptuveni 46% no kopējās kultivētās platības, kam seko Bavārija un Ziemeļreina-Vestfālene.

Kartupeļu audzēšana: ieskats praksē

Kartupeļu audzēšanas periods parasti ir aprīlis vai maijs, un ir nepieciešama optimāla augsnes temperatūra aptuveni 8–10 grādi pēc Celsija. Ražas novākšana notiek, kad bumbuļi ir nogatavojušies un sasnieguši čaumalas izturību. Bumbuļu priekšdīgšana janvārī vai februārī kopā ar folijas pārsegumiem pat ļauj novākt agru ražu. Galda kartupeļiem paredzēti graudu daudzumi gandrīz 40 000 stādu uz hektāru. Ražas novākšanas mašīnas ir tehnoloģiski izstrādātas, lai pēc iespējas saudzīgāk apstrādātu jutīgos bumbuļus, kas samazina uzglabāšanas zudumus slimību un bojājumu dēļ.

Tomēr nestabilais tirgus un kartupeļu pārpalikums pārbauda šo pasākumu efektivitāti. Kartupeļu audzētājiem drīzumā var būt nepieciešama nozares pārdomāšana, jo izaicinājumi ir skaidri: nevajadzīgs produkcijas apjoms apvienojumā ar cenu kritumu. Manāms spiediens uz lauksaimniekiem pieaug – paliek jautājums, cik ilgi šāda situācija var turpināties.