Zalcgiterā iet bojā 33 kalnrači: Lejassaksijas likteņa trieciens!

Zalcgiterā iet bojā 33 kalnrači: Lejassaksijas likteņa trieciens!

1960. gada 19. jūlijā “Hannoversche Treue” raktuvēs netālu no Zalcgiteras notika viena no traģiskākajām katastrofām Vācijas kalnrūpniecības vēsturē. Šajā nozīmīgajā dienā dzīvību zaudēja 33 ogļrači, kad ap pulksten 7:17 tika ziņots par ugunsgrēku un tika izsaukta liela trauksme. Pirmās mīnu glābēju komandas ieradās ap plkst.9, taču glābšanas darbus apgrūtināja “necaurredzami dūmu mākoņi”, kas situāciju padarīja vēl sarežģītāku.

No aptuveni 200 iesprostotajiem kalnračiem 160 varēja atbrīvoties. Pazudušo cilvēku atveseļošana ilga sešas garas dienas. Ugunsgrēka cēlonis bija traģisks negadījums: 17 gadus vecs kalnraču māceklis ar savu karbīda lampu nejauši aizdedzināja kartonu. Tas noveda pie kriminālpolicijas un Satversmes aizsardzības biroja izsaukšanas, jo radās sākotnējās aizdomas par sabotāžu un, iespējams, komunistu motivētu uzbrukumu. Galu galā 1962. gada martā tika izvirzītas apsūdzības par ļaunprātīgu dedzināšanu un slepkavību, taču galvenā prāva nenotika, jo nevarēja pierādīt pietiekamas aizdomas par noziedzīgu uzvedību.

Bēdas un reakcijas

Trīs dienas pēc negadījuma notika upuru bēres, kuru laikā zārki tika dekorēti ar degošām kalnraču lampām. Šīs katastrofas nozīmīgumu atzina arī premjerministrs Hinrihs-Vilhelms Kopfs, kurš to raksturoja kā vissmagāko likteņa triecienu rūdas ieguvei Lejassaksijā. Turpmākajos gados tika veikti pasākumi, lai uzlabotu drošību pazemē, piemēram, aizliegta atklāta uguns un smēķēšana, kā arī koka oderes nomaiņa ar tēraudu.

“Hannoversche Treue” raktuves tika slēgtas 1967. gadā, un šahta pēc tam tika piepildīta ar betonu. Mūsdienās upurus piemin piemiņas stēla bijušās šahtas 1 vietā Zalcgiterā.

Mīnu drošības konteksts

Negadījumi, piemēram, Zalcgitera traģēdija, atkārtoti rada sabiedrības informētību par drošības riskiem kalnrūpniecībā. Piemēram, 1955. gadā 14 ogļrači gāja bojā šaujamieroča sprādzienā Gelzenkirhenes rūpnīcā Nordstern. Lielus zaudējumus radīja arī raktuvju ugunsgrēks blakus esošajā Dālbušas rūpnīcā. Šo masu negadījumu rezultātā turpmākajos gados drošības standarti tika ievērojami stingrāki. Tāpat būtiski uzlabota speciālo mīnu glābšanas komandu apmācība avāriju upuru glābšanai un negadījumu cēloņu apkarošanai, lai mūsdienās šādas katastrofas notiktu retāk, skaidro People in Mining.

Apmeklētāju raktuves “United Zwitterfeld zu Zinnwald” ir pozitīvs mūsdienu kalnrūpniecības kultūras piemērs. 2023. gada ekskursijas ietvaros, kuras pamatā ir Dr. Rainera Sennēvalda lekcija, mums pievienojās 22 dalībnieki, kas varēja izjust kalnrūpniecības daudzveidīgos aspektus. Šī ekskursija sniedza svarīgu informāciju par rūdas atradņu veidošanos un ieguves problēmām. Šeit nozīme ir ne tikai vēsturiskajai alvas ieguvei, bet arī mūsdienu litija izmantošanai no reģiona, ko izmanto tehniskajās un medicīnas jomās, kā uzsvērts HFBHK.

Ekskursija parādīja, cik svarīga ir informācijas apmaiņa par ieguves vēsturi un drošību. Šādi notikumi saglabā atmiņas par traģiskiem notikumiem, vienlaikus veicinot izpratni par drošību un inovācijām kalnrūpniecībā.

Kopumā ieguves rūpniecība joprojām ir sarežģīta joma, kurā 1960. gada notikumu atmiņa kalpo kā atgādinājums turpināt cīņu par darbinieku drošību un veselību.