Zalcgiters pārejas posmā: pieaug bažas par integrāciju un pilsētu attīstību

Zalcgiters pārejas posmā: pieaug bažas par integrāciju un pilsētu attīstību

Zalcgiterā, pilsētā, kuru daudzi uzskata par reģiona “problēmu bērnu”, gan vietējie iedzīvotāji, gan imigranti izjūt tādas pašas bažas. Pilsēta cīnās ar izaicinājumiem pilsētvides attīstībā, kas rada satraukumu iedzīvotāju vidū. Nesen pārraidītā ZDF dokumentālā filma iespaidīgi izgaismo dzīvi Zalcgiterā, īpaši cilvēkiem ar migrantu izcelsmi. Ne pārāk iepriecinoši vietējiem: ārzemnieku īpatsvars pilsētā ir līdz 30 procentiem, lai gan atsevišķos rajonos, piemēram, Lēbenstedtā, gandrīz 35 procentiem iedzīvotāju ir svešas saknes.

Viedokļi par Zalcgiteru bieži ir negatīvi. Vietējā iedzīvotāja Stefani Steckhan, kura aktīvi iesaistās palīdzības sniegšanā bēgļiem, stāsta, ka viņas pilsēta pēdējo desmit gadu laikā ir ļoti mainījusies. "Es viņus vairs neatpazīstu," viņa saka, vainojot resursu trūkumu integrācijai. Viņa aicina piesaistīt vairāk skolotāju, drošības darbinieku un pedagogu, jo, pēc Stekhana teiktā, pilsēta neuzskata sevi par spējīgu vienatnē risināt šos izaicinājumus. Bēgļi, piemēram, Sīrijas zobu tehniķis Haitham Allafi, arī nodarbojas ar integrāciju. Allafi, kurš 2015. gadā aizbēga no kara un tagad vada modes veikalu, Zalcgiterā jūtas kā mājās, taču joprojām saskata satraucošu tendenci uz paralēlu sabiedrību veidošanos migrantu vidū.

Integrācijas izaicinājumi un iespējas

Imigrantu integrācija bieži tiek uztverta kā neveiksmīga. Zalcgiteras sākumskolā tikai trīs bērni runā vācu valodā kā dzimtā valoda. Tas ir nopietns izaicinājums ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem. Skolotāja Kristīna Šolca ziņo, ka viņai bieži ir jāstrādā ar simboliem un vienkāršu valodu, lai ievērotu dažādus valodas līmeņus. Neraugoties uz grūtībām, ir arī cerību stariņš: starpkultūru apmaiņa klasē piedāvā iespēju veidot tiltus un veicināt sapratni.

Migrācijas skaitļi Vācijā ilustrē spiedienu, kas ir uz tādām pilsētām kā Zalcgitera. Saskaņā ar 2023.gada migrācijas ziņojumu uz Federatīvo Republiku pārceļas arvien vairāk cilvēku, reģistrēti 1 932 509 imigranti, savukārt valsti atstājuši 1 269 545 cilvēki. Aplūkojot migrantu sastāvu, redzams, ka lielākā daļa nāk no Eiropas, bet arī no tādām valstīm kā Sīrija, Afganistāna un Irāka.

Stefani Steckhan kritizē faktu, ka Zalcgiters ir uzņēmis vairāk imigrantu, nekā pilsēta spēj izturēt. Šī pārslodze varētu būt iemesls, kāpēc daudzi migranti joprojām ir iestrēguši sociālo tīklu struktūrās, pietiekami neintegrējoties sabiedrībā. Skaidrs signāls, ka Zalcgiterā ir nepieciešami piemēroti integrācijas pasākumi. Tātad ir ko teikt ne tikai pilsētas valdībai, bet arī pašiem iedzīvotājiem – jo galu galā mēs visi esam daļa no šīs kopienas.

Integrācijas problēmas Zalcgiterā ir sarežģītas un skar gan migrantus, gan vietējos iedzīvotājus. Vēlme pēc lielāka atbalsta un efektīvākiem pasākumiem ir nepārprotama. Skatiens nākotnē parāda, ka tikai ar kopīgu apņemšanos un iedzīvotāju atvērtu attieksmi var bruģēt ceļu uz harmonisku līdzāspastāvēšanu. Vai mums izdosies augt kopā, vai bailes un bažas paliks? Šis jautājums paliek atklāts, un tas arī turpmāk noteiks diskusijas Zalcgiterā.