Tramps un Putins Aļaskā: samits starp cerību un šķelšanos!

Tramps un Putins Aļaskā: samits starp cerību un šķelšanos!

2025. gada 15. augustā ASV prezidents Donalds Tramps Aļaskā rīkos tikšanos ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu. Šīs tikšanās mērķis ir vadīt sarunas par iespējamo mieru Ukrainas konfliktā. Jau tagad ir manāms, ka šis samits sakarsē Vašingtonā politiskos rūdījumus, liekot nācijai sašķeltu. Kamēr demokrātu senatore Žanna Šahīna apsūdz Trampu par nespēju noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju, republikāņu senatore Lindsija Grehema atbalsta prezidenta stratēģiju. Viņš tic konflikta atrisināšanai no spēka pozīcijām. Saskaņā ar [az-online.de] sniegto informāciju (https://www.az-online.de/politik/liess-putin-die-rote-linie-ueberstieg-trumps-alaska-treffen-entzweit-us-senat-zr-93878486.html), samitam varētu būt dažādas sekas, piemēram, atteikšanās no Krievijas un Krimea vai Herbasonas reģiona daļas. Zaparožje.

Kādas šķiet Putina prasības? Tajos cita starpā ietilpst Ukrainas neitralitāte, Ukrainas bruņoto spēku samazināšana un atkāpšanās no NATO centieniem. Darba kārtībā ir arī Rietumu sankciju atcelšana un izstāšanās no četriem daļēji okupētajiem reģioniem. Taču Tramps ir arī nācis klajā ar skaidru paziņojumu: viņš Putinam dod 50 dienu termiņu, lai panāktu vienošanos, pretējā gadījumā visiem Krievijas tirdzniecības partneriem tiks piemēroti 100 procentu tarifi, ziņo zdf.de.

Politiskā spriedze un militārā gatavošanās

Šo diplomātisko centienu laikā militārā aktivitāte Ukrainā ir palielinājusies. Naktī pēc Trampa komentāriem par viņa sarunām ar Putinu Krievijas armija ar 728 bezpilota lidaparātiem un 13 raķetēm veica masveida uzbrukumu Ukrainai. Pats Tramps atzīmēja, ka šīm telefona sarunām ar Putinu bija maza nozīme, vienlaikus kritizējot Krievijas nepārtrauktos uzbrukumus. Tikmēr federālais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pieprasa, lai arī citi NATO partneri aktīvi piedalītos pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot finansēšanā, kas liecina, cik nopietni tiek uztverta drošības situācija Austrumeiropā.

Kā NATO pozicionēs sevi šajā konfliktā? NATO ģenerālsekretārs Marks Rute jau pirms gaidāmā samita paziņojis, ka runa ir par Putina nopietnības pārbaudi. Šajā nolūkā Ukraina, kurai būtu vairāk jāiesaista sarunās, sanāksmē nepiedalīsies, kas izraisa asu kritiku. Frīdrihs Mercs no CSU aicina ierasties Ukrainas prezidentu Zelenski un 13.augustā organizējis virtuālu tikšanos ar Trampu un Zelenski, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju.

Balsis no ASV Kongresa un NATO

Arī ASV Kongresā noskaņojums dalās. Kamēr daži senatori, tostarp Greiems un Ričards Blūmentāli, strādā pie sankciju paketes ar tarifiem līdz 500 procentiem pret Krieviju, Tramps vēl nav ieņēmis nostāju par šiem priekšlikumiem. Militārais eksperts Niko Lange brīdina, ka Tramps nenodrošinās Eiropas drošību un tā vietā viņam jāpalielina spiediens uz Putinu. Fonā arī bijušais Trampa padomnieks Stīvs Banons pauž skepsi par sankcijām un nesaskata ASV nacionālās drošības intereses Ukrainas konfliktā.

Ģeopolitisko situāciju vēl vairāk sarežģī Krievijas attieksme, kas nevēlas piekāpties savai pozīcijai, kā arī NATO bažas, kas aicina Krieviju deeskalēties. Prezidents Putins ir noraidījis bažas par iebrukumu kā nepamatotām un uzskata, ka ASV ir pienākums iet uz kompromisu, kamēr Rietumvalstīm ir jāvienojas par skaidru nostāju pret Maskavu, kā br.denotCJYsland.