Šlēsviga-Holšteina svin Ostas dienu: 140 miljoni ostu nākotnei!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 6. novembrī Šlēsvigā-Holšteinā norisināsies 10. Vācijas un Somijas ostas diena, kas veicina tirdzniecības attiecības un drošību Baltijas jūras reģionā.

Am 6.11.2025 findet der 10. Deutsch-Finnische Hafentag in Schleswig-Holstein statt, der Handelsbeziehungen und Sicherheit im Ostseeraum fördert.
2025. gada 6. novembrī Šlēsvigā-Holšteinā norisināsies 10. Vācijas un Somijas ostas diena, kas veicina tirdzniecības attiecības un drošību Baltijas jūras reģionā.

Šlēsviga-Holšteina svin Ostas dienu: 140 miljoni ostu nākotnei!

Desmitā notika vakar Lībekā Vācijas-Somijas ostas diena notiek notikums, kas svin Šlēsvigas-Holšteinas un Somijas ciešās attiecības. Premjerministrs Daniels Ginters uzsvēra Ostas dienas nozīmi, lai veicinātu apmaiņu un padziļinātu divpusējās attiecības. Pateicoties tās stratēģiskajai atrašanās vietai, Šlēsviga-Holšteina ir centrālais tirdzniecības un tūrisma centrs, kas nodrošina regulārus savienojumus no Lībekas uz vairāk nekā desmit Somijas ostām.

Ostas dienas tēmas cita starpā ietvēra ostu infrastruktūru, efektīvus kravu pārvadājumus un drošību Baltijas jūras reģionā. Ginters uzsvēra, ka drošības politikas izaicinājumi, īpaši pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, prasa ciešāku sadarbību. To parāda arī nesenās Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO.

Investīcijas ostas infrastruktūrā

Šlēsviga-Holšteina tuvāko gadu laikā plāno ieguldīt lielas investīcijas savās ostās. Kā Laiks ziņoja, ka 140 miljoni eiro no speciālā infrastruktūras fonda jāieplūst dažādos ostu projektos. Šīs investīcijas ir svarīgas ne tikai ekonomiskiem mērķiem, bet arī apgādes drošības un reģiona labklājības nodrošināšanai.

Īpaši jāatzīmē, ka ministrs Ginters darbojas arī starptautiski. Viņš novembra beigās plāno delegācijas braucienu uz Somiju, kur apmeklēs tādus uzņēmumus kā Wärtsilä, lai apspriestu tādas tēmas kā aizsardzība un hibrīduzbrukumi. Ginters Somiju uzskata par paraugu, kad runa ir par drošības stratēģiju, īpaši attiecībā uz aizsardzības gatavību reģionā.

Rietumkrasta ostu modernizācija

Papildus Baltijas jūras piekrastes finanšu plāniem visaptverošas modernizācijas ir nepieciešamas arī rietumkrasta ostās. Tādi atbalstītāji kā ekonomikas un transporta ministrs Klauss Rūhe Madsens paziņoja, ka daudz tiks ieguldīts Büsuma, Hallig Hooge, Langeneß, Oland un Pellworm infrastruktūrā. Kopumā federālā valdība sadarbībā ar valsti plāno investīcijas līdz 100 miljoniem eiro.

  • Büsum: Um mehrere hundert Meter Kailänge soll die Entwicklung des Landeshafens vorangetrieben werden.
  • Hollig Hooge: Ein neuer Anleger könnte durch Gesetzesänderungen beschleunigt realisiert werden.
  • Pellworm: Ein Ersatzbau für den bestehenden Anleger wird als notwendig erachtet, um die Versorgung sicherzustellen.
  • Langeneß und Oland: Hier sollen im kommenden Jahr neue Anleger gebaut werden, jeweils für etwa zwei Millionen Euro.

Projekti ir nozīmīgi ne tikai vietējai ekonomikai, bet arī pilsētas pievienotajai vērtībai, ko stimulē tūrisms.

Visbeidzot Ginters aicina federālo valdību ik gadu nodrošināt ostām vismaz 400 miljonus eiro, lai kopīgi risinātu Baltijas jūras reģiona ekonomiskās un drošības problēmas. Šlēsviga-Holšteina uzskata sevi par aktīvu partneri stabila un droša Eiropas reģiona veicināšanā.