Gaisvadu līnijas pazemes kabeļu vietā: Vācijai miljardu ietaupījums!

Gaisvadu līnijas pazemes kabeļu vietā: Vācijai miljardu ietaupījums!

Drīzumā gaidāma liela pārdomāšana: diskusija par turpmāko elektrotīkla infrastruktūru Vācijā kļūst arvien straujāka. Arvien vairāk balsu aicina pāriet no pazemes kabeļiem uz gaisvadu līnijām, kas potenciāli varētu radīt ievērojamas izmaksu priekšrocības. Pēc Tennet izpilddirektora Tima Mejerjirgensa domām, šīs izmaiņas varētu dot ietaupījumu vismaz 20 miljardu eiro apmērā. Nordsee Zeitung ziņo, ka šos līdzekļus galvenokārt varētu uzkrāt jaunajos būvniecības projektos OstWestLink un SuedWestLink.

Ietaupījumi atstātu iespaidu arī uz tīkla maksu, kas būtu pamanāms privātajiem patērētājiem. Viena centa samazinājums par kilovatstundu nozīmētu aptuveni 30 eiro ietaupījumu vidēji divu cilvēku mājsaimniecībai ar gada patēriņu 3000 kWh. Taču ne tikai Tennet, bet arī citi pārvades sistēmu operatori, piemēram, TransnetBW un 50Hertz, aicina būtiski mainīt virzienu, jo solītā piekrišana, izmantojot pazemes kabeļus, līdz šim nav piepildījusies.

Pieņemšana un iedzīvotāju vēlmes

Ir spēcīgas pilsoņu iniciatīvas pret jaunajām elektropārvades līnijām, īpaši reģionos, kur plānotas lielas elektrolīnijas. Tomēr nepieciešamība pēc jaunām pārvades līnijām ir skaidra: ir nepieciešami tūkstošiem kilometru jaunas infrastruktūras, lai transportētu vēja enerģiju no ziemeļiem uz Vācijas metropoles dienvidiem. Blackout News uzsver, ka paplašināšanās nepieciešamība tiek lēsta līdz 2045. gadam, un tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi aptuveni 320 miljardu eiro apmērā, tostarp piekrastes projektos.

Enerģijas pārejai, tas ir, energosistēmas pārveidei, ir nepieciešami jauni risinājumi. Lai gan gaisvadu līnijām ir nepārprotamas priekšrocības izmaksu un būvniecības laika ziņā, dažās federālajās zemēs pastāv pretestība. Piemēram, Lejassaksija un Šlēsviga-Holšteina joprojām dod priekšroku pazemes kabeļiem, lai nodrošinātu to pieņemšanu iedzīvotāju vidū.

Izmaksu un ieguvumu analīze

Gaisvadu līnijas ir ne tikai ātrāk un lētāk izbūvējamas, bet arī to dzīves cikls pārsniedz 80 gadus. Energie Klimaschutz arī ziņo, ka gaisvadu līniju apkopes pasākumi ir salīdzinoši vienkārši. Turpretim pazemes kabeļi, kas parasti tiek likti “neredzami”, ir jāierīko ar apjomīgiem inženiertehniskajiem darbiem, kas sadārdzina izmaksas. Saskaņā ar aplēsēm izmaksu atšķirības ir no 10 līdz 20 miljoniem eiro par kilometru.

Federālā tīkla aģentūra apstiprina ietaupījumu potenciālu, pārejot uz gaisvadu līnijām, un lēš, ka, ja pazemes kabeļu projekti atpaliktu, varētu ietaupīt līdz 35,3 miljardiem eiro. Taču izmaiņas varētu arī kavēt esošo pazemes kabeļu projektu plānošanu un izraisīt turpmāku kavēšanos.

Kopējā polarizētā noskaņojumā, dažādām federālajām zemēm pārstāvot dažādus uzskatus, atliek vien redzēt, kādi risinājumi gūs virsroku Vācijas elektrotīkla nākotnei. Galu galā uz spēles ir likts vairāk nekā tikai finansiālie aspekti: veiksmīgas un vienmērīgas paplašināšanās atslēga ir iedzīvotāju pieņemšana un līdzdalība.