Novatorisks projekts jūrā: pirmais ūdeņradis tieši no vēja enerģijas!

Novatorisks projekts jūrā: pirmais ūdeņradis tieši no vēja enerģijas!

Drīzumā Ziemeļjūrā varētu tikt atklāta jauna nodaļa degvielas ražošanā. H2Mare projektā tiek izstrādāta peldoša platforma, kas ražos sintētisko degvielu no atjaunojamās enerģijas tieši jūrā. Šī novatoriskā pieeja varētu būt novatoriska nākotnes energoapgādei un mobilitātei. Skaļi Loģistika šodien Šim nolūkam tiek izmantota jūras vēja enerģija, kas ir ievērojami mazāk nepastāvīga nekā tās līdzinieki krastā.

Jūras sistēmas nodrošina lielāku jaudu par aptuveni pieciem megavatiem nekā sauszemes sistēmas, kas sasniedz aptuveni 3,5 megavatus. Elektroenerģijas transportēšanai nepieciešamo dārgo zemūdens kabeļu problēmu varētu novērst, izmantojot enerģiju tieši pie avota. Projekta koordinators Rolands Ditmeijers skaidro, ka vienam gigavatam jaudas nepieciešams ievilkt kabeli, kura izmaksas vēja parkiem tālumā var būt līdz pat četriem miljardiem eiro. Peldošā platforma varētu samazināt šīs augstās izmaksas tikai līdz desmitajai daļai.

Platforma un tās funkcijas

Plānotajā testa fāzē, kas ir sācies Brēmerhāfenē, platforma tiks aprīkota ar tiešās gaisa uztveršanas sistēmu, kas ekstrahē CO2 no gaisa, un augstas temperatūras elektrolīzes sistēmu sintēzes gāzes ražošanai. Pēc tam šī sintēzes gāze tiek tālāk apstrādāta Fischer-Tropsch produktos, lai iegūtu zaļo degvielu. Par visu sistēmu visu diennakti rūpējas seši cilvēki, un ik pēc divām nedēļām tā tiek atgriezta ostā. Šīs pārbaudes tiek veiktas atkarībā no laikapstākļiem, un paredzams, ka tās kopumā ilgs sešas līdz septiņas nedēļas.

Vēl viens akcents ir plānotā e-degvielas ražošana. Katru dienu tiek saražota viena muca (tas ir 159 litri) šīs sintētiskās degvielas. Pētnieki cer, ka janvārī izveidotā platforma “H2Mare” sniegs vērtīgu ieskatu par šādu sistēmu piemērotību ikdienā reālos apstākļos atklātā jūrā. Ūdeņraža svina projekti skaidro, ka tam nepieciešams ūdens, CO2 un slāpeklis, kas jāiegūst tieši uz vietas.

Nākamie izaicinājumi un iespējas

Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs ražošanas finansēšana pēc 2025. gada pēc tam, kad projektu būs finansējusi Federālā Izglītības un pētniecības ministrija. Ditmeyer turpina teikt, ka nozarei sākotnēji būs jāpaļaujas uz Eiropas finansējumu, lai kontrolētu riskus un izmaksas. Ūdeņraža ieguves potenciāls jūrā liecina, ka līdz ar vēja turbīnu pieaugumu jūrā palielinās arī vēja enerģijas izmantošanas iespējas.

Taču pētījumi nestāv uz vietas: pēc testa fāzes operatoru mērķis ir ieviest pirmās komerciālās platformas aptuveni piecu gadu laikā. Pēc tam tie varētu ievērojami palielināt ražošanu un tādējādi radikāli mainīt enerģijas piegādi ilgtspējīgas degvielas jomā. Skaļi Karlsrūes Tehnoloģiju institūts Pirmā degvielas ražošana jūrā ir gaidāma jau 2025. gadā.

Kopumā tas parāda, ka H2Mare projekts apvienojumā ar jūras vēja enerģijas priekšrocībām varētu izveidot tiltu uz ilgtspējīgāku enerģijas nākotni. Nākamie mēneši un gadi būs izšķiroši, lai pierādītu šo jauno tehnoloģiju iespējamību un piemērotību ikdienas lietošanai.