Pioneer projekts jūrā: pirmais ūdeņradis tieši no vēja enerģijas!

Pioneer projekts jūrā: pirmais ūdeņradis tieši no vēja enerģijas!

Bremerhaven, Deutschland - Jaunu nodaļu degvielas ražošanā drīz varētu atvērt Ziemeļjūrā. H2Mare projekts izstrādā peldošu platformu, kas paredzēta sintētisko degvielu ražošanai tieši jūrā no atjaunojamām enerģijām. Šī novatoriskā pieeja varētu būt novatoriska nākotnes enerģijas piegādei un mobilitātei. Saskaņā ar loģistika šodien tiek izmantots tam, kas ir ievērojami mazāk mainīgs nekā jūsu krājums.

Jūras sistēmas nodrošina augstāku sniegumu ar apmēram pieciem megavatiem nekā sauszemes sistēmas, kas sasniedz aptuveni 3,5 megavatus. Tiešas enerģijas patēriņa sākumā varētu izvairīties no elektrības transportēšanas dārgu jūras kabeļu problēmu, kas nepieciešama elektrības pārvadāšanai. Projekta koordinators Rolands Ditmeijers skaidro, ka Gigawatts ir nepieciešams, lai izvietotu kabeli, kura izmaksas vēja parkos var būt līdz četriem miljardiem eiro. Peldošā platforma varētu samazināt šīs augstās izmaksas līdz tikai desmitajai daļai.

platforma un tās funkcija

Plānotajā testa posmā, kas sākās Brēmerhavenā, platforma ir aprīkota ar tiešā gaisa uztveršanas sistēmu, kas iegūst CO2 no gaisa, un augstas temperatūras elektrolīzi, lai iegūtu sintēzes gāzi. Pēc tam šo sintēzes gāzi apstrādā Fišera-Tropsch produktos, lai iegūtu zaļo degvielu. Visu kompleksu visu diennakti pieskata seši cilvēki un ik pēc divām nedēļām atgriezās ostā. Šie testi notiek atkarībā no laika apstākļiem, un tiem kopumā jāveic sešas līdz septiņas nedēļas.

Vēl viens akcents ir plānotā e-degvielas iestudējums. Katru dienu tiek ražota muca (tas ir 159 litri) no šiem sintētiskajiem degvielām. Pētnieki cer uz platformu "H2mare", kas jau tika uzbūvēta janvārī, vērtīgas zināšanas par šādu sistēmu ikdienas piemērotību reālos apstākļos lielās jūrās. ūdeņraža-leitas projekti CO2 un slāpeklis ir nepieciešami, lai tos varētu iegūt tieši uz vietas.

izaicinājumi un iespējas

Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs ražošanas finansēšana pēc 2025. gada pēc tam, kad Federālā izglītības un pētniecības ministrija veicina projektu. Dittmeyer turpina, ka nozare sākotnēji būs atkarīga no Eiropas finansējuma, lai kontrolētu riskus un izmaksas. Ūdeņraža ražošanas potenciāls rāda, ka, palielinoties vēja turbīnu jūrā, pieaug vēja enerģijas lietošanas iespējas.

Bet pētījumi neapstājas: laiku pēc testa posma operatori cenšas realizēt pirmās komerciālās platformas apmēram piecu gadu laikā. Pēc tam tie varētu ievērojami palielināt ražošanu un tādējādi revolucionizēt enerģijas piegādi ilgtspējīgas degvielas jomā. Saskaņā ar Kārlshee institūts , pirmais degvielas ražošana jūrā jau ir paredzēta 2025. gada.

Kopumā var redzēt, ka H2Mare projekts apvienojumā ar jūras vēja enerģijas priekšrocībām varētu radīt tiltu uz ilgtspējīgāku enerģijas nākotni. Nākamie mēneši un gadi būs izšķiroši, lai parādītu šo jauno tehnoloģiju iespējamību un ikdienas piemērotību.