Ģeotermālās enerģijas katastrofa Vilhelmsburgā: pastāv siltuma pārejas draudi!

Ģeotermālās enerģijas katastrofa Vilhelmsburgā: pastāv siltuma pārejas draudi!

Laikā, kad enerģētikas pāreja ir darba kārtībā visā valstī, šķiet, ka ģeotermālās enerģijas projektam Hamburgā-Vilhelmsburgā ir vairāk šķēršļu nekā panākumu. Zaļie Hamburgā ir apņēmušies nodrošināt ilgtspējīgu enerģētikas pāreju, taču realitāte ir atšķirīga. Attēls ziņo par aizkavētu projektu, kas savulaik bija paredzēts siltuma piegādes nodrošināšanai 6000 mājsaimniecībām. Cerēto 130 grādu pēc Celsija vietā no plānotā 3000 metru dziļuma šobrīd ir tikai 48 grādu auksts ūdens no 1000 metriem.

Komerciālā siltuma piegāde sākotnēji tika plānota 2025. gada pavasarī, bet tagad tiek plānots arī jauns sākuma datums 2026. gadam. stern.de sazinās. Bijušajam vides senatoram Jensam Kerstanam radās ideja izmantot ģeotermālo tehnoloģiju kā siltumapgādes atslēgu. Taču realitāte rāda, ka elektriskie siltumsūkņi var uzsildīt tikai aukstu ūdeni līdz maksimāli 80 grādiem, kas joprojām ir krietni zem mērķa vērtības.

Kavēšanās un izmaksas

Ģeotermālās enerģijas projektu raksturo ne tikai tehniski izaicinājumi; Arī izmaksas paliek neskaidras. Berlīne projektam piešķīra 22,5 miljonus eiro, savukārt iepriekšējie urbumi izmaksājuši jau 17 miljonus eiro. Energodarbi pagaidām nekomentē kopējās investīcijas un projekta uzsākšana tiek atlikta. Varētu būt nepieciešama jauna urbšana, kam savukārt nepieciešama atļauja.

Enerģētikas stacijas pašlaik var nodrošināt tikai 3700 dzīvojamo vienību Vilhelmsburgā, kas atbilst ievērojami samazinātai jaudai. Tā ir tikai daļa no 538 000 dzīvojamo vienību Hamburgā, kuras pašlaik apsilda ar centralizēto apkuri. Turklāt kopš 1.maija par gandrīz trešdaļu ir vērojams cenu pieaugums centralizētajai siltumapgādei un karstajam ūdenim jaunajiem klientiem - arī esošie klienti no 2026.gada gaidīs pakāpeniski augstākas cenas.

Ceru uz ilgtspējīgu siltumu

Lai gan šķiet, ka projekts ir uz sliekšņa, operatori joprojām cer, ka pieprasījums pēc ekoloģiskā siltuma varētu pieaugt no 2030. gada. Jaunā vides senatore Katharina Fegebank pārņem šīs problēmas, un tagad viņai ir jāsaskaras ar izaicinājumu sasniegt atjaunojamo energoresursu jomā izvirzītos mērķus.

Ģeotermālā enerģija ir daudzsološa tehnoloģija, kas joprojām tiek uzskatīta par videi draudzīgu. Ja ekspluatācijas laikā neradīsies CO2 emisijas, tam varētu būt būtiska nozīme nākotnes energoapgādē. Skaļi ENGIE Ar vienu kilovatstundu elektroenerģijas siltumsūkņiem varēja saražot līdz piecām kilovatstundām siltumenerģijas. Bet, kamēr mēs Hamburgā nevarēsim pilnībā izmantot ģeotermālās enerģijas priekšrocības, ir jāiet akmeņains ceļš.