Hamburgas balsojumi: klimata neitralitāte vai pamata ienākumi – kas tagad?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 12. oktobrī 1,3 miljoni Hamburgas iedzīvotāju balsos par diviem referendumiem par klimata neitralitāti līdz 2040. gadam un pamata ienākumiem.

Am 12. Oktober 2025 stimmen 1,3 Millionen Hamburger über zwei Volksentscheide zur Klimaneutralität bis 2040 und ein Grundeinkommen ab.
2025. gada 12. oktobrī 1,3 miljoni Hamburgas iedzīvotāju balsos par diviem referendumiem par klimata neitralitāti līdz 2040. gadam un pamata ienākumiem.

Hamburgas balsojumi: klimata neitralitāte vai pamata ienākumi – kas tagad?

Nākamsvētdien, 2025. gada 12. oktobrī, Hamburgas iedzīvotāji tiek aicināti balsot par diviem svarīgiem referendumiem: “Hamburgas nākotnes lēmumu” par klimata neitralitāti un projektu “Hamburga pārbauda pamata ienākumus”. Aptuveni 1,3 miljoniem balsstiesīgo būs iespēja nodot savu balsi, un balsošana notiks 185 vietās visā pilsētā no pulksten 8 līdz 18. Ikviens, kurš vēlas uzzināt, kā tas izvērtās, var sekot līdzi balsu skaitīšanai tiešraidē Statistikas pārvaldes Ziemeļu rezultātu portālā, kamēr tiek gaidīti pirmie mierinošie rezultāti.

Pirmā referenduma mērķis ir līdz 2040.gadam Hamburgu padarīt klimatneitrālu, proti, piecus gadus agrāk, nekā šobrīd noteikts likumā. Likumprojektā iekļauti obligātie ikgadējie oglekļa dioksīda emisiju ierobežojumi un ievērojams automašīnu satiksmes samazinājums. Iniciatīvu atbalsta dažādas vides un sociālās asociācijas, tostarp Fridays for Future, Nabu un Hamburgas īrnieku asociācija. Viņu prasības cita starpā ietver ātruma ierobežojumu visā valstī 30 un pilnīgu transporta elektrifikāciju. NDR ziņo, ka ziņojums apliecina pasākumu iespējamību, taču brīdina par nepieciešamajiem krasiem soļiem.

Sašķeltība politikā

Politiskā reakcija uz “lēmumu par nākotni” ir dalīta. Plaša alianse, kurā ietilpst SPD, CDU, FDP un arodbiedrību pārstāvji, ir aicinājusi balsot “pret”. Pasaule uzsver, ka SAGA, lielākais pašvaldības dzīvojamo māju uzņēmums Vācijā, baidās no papildu izmaksām 1,5 miljardu eiro apmērā klimata mērķu pārcelšanas dēļ, kas varētu negatīvi ietekmēt īres maksu. Kritiski tiek vērtēta arī ātruma ierobežojuma 30 km/h ieviešana, jo tas var pasliktināt ugunsdzēsēju reaģēšanas laikus un tādējādi apdraudēt iedzīvotāju drošību.

No otras puses, valsts Zaļā partija atbalsta referendumu, lai gan daži pilsoņi šo pasākumu vērtē kritiski. Mērs Pīters Čenčers vēlēšanu aicinājumu neparakstīja, un arī otrā mēra Katharina Fegebank ir skeptiska pret iniciatīvām.

Beznosacījuma pamata ienākumi Hamburgā

Otrais referendums attiecas uz paraugprojektu “Hamburga pārbauda pamatienākumus”, kas paredz nodrošināt aptuveni 2000 Hamburgas iedzīvotāju ar aptuveni 1350 eiro mēnesī plus veselības apdrošināšanu trīs gadu laikā. Tās mērķis ir izpētīt beznosacījuma pamata ienākuma sociālo un ekonomisko ietekmi reālos apstākļos. Līdzīgs pilotprojekts jau ir noticis Somijā un Nīderlandē.

Paredzamā cena pilsētai tiek lēsta ap 50 miljoniem eiro, ja projekts tiktu uzsākts 2027. gadā. Neskatoties uz gaidāmo pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti, kritiķi brīdina, ka šāds projekts var tikt uztverts kā nepareiza signāla sūtīšana kvalificētu darbinieku trūkuma laikā.

Uz abiem referendumiem attiecas svarīgs noteikums: tie ir veiksmīgi tikai tad, ja tam piekrīt vismaz 20 procenti balsstiesīgo un par balsu skaits pārsniedz nē. Pasta balsojumā līdz piektdienai jau bija piedalījušies 442 517 pilsoņi, kas atbilst 33,6 procentiem balsstiesīgo. Tātad spiediens ir augsts, un tuvākās dienas ir izšķirošas pilsētas nākotnei.

Svētdiena lems ne tikai par caurspīdīgo klimata aizsardzības politiku, bet arī par Hamburgas iedzīvotāju finansiālo drošību. Priekšā ir aizraujoša nedēļas nogale, un cerība uz videi draudzīgu un sociāli taisnīgu nākotni karājas plaukstā.