Hamburgas nabadzības samits: šādi mēs kopīgi risinām mājokļu krīzi!

Hamburgas nabadzības samits: šādi mēs kopīgi risinām mājokļu krīzi!

Pirmais nabadzības samits notika Hamburgā 15. oktobrī. Tas ir svarīgs pasākums, ko uzsāka SoVD Hamburg sadarbībā ar Hamburgas īrnieku asociāciju, DGB Hamburg un Paritätischer Wohlfahrtsverband. Norises vieta, Patriotiskās biedrības zāle, bija pilna ar apņēmīgiem dalībniekiem, tostarp Mihaela Engelmeiere no SoVD un Hamburgas SoVD priekšsēdētāju Klausu Vičeru. Aktuālie nabadzības un mājokļu jautājumi tika pārrunāti ar aptuveni 180 citiem klātesošajiem. Šajā gadījumā uzmanības centrā tika izvirzīts moto “Ceļi uz taisnīgu nākotni”. Saskaņā ar pašreizējiem datiem katrs ceturtais bērns un katrs piektais Hamburgas iedzīvotājs tiek uzskatīts par nabadzīgu, kas liecina par šādu pasākumu nepieciešamību.

Absolūta galvenā tēma bija mājoklis, kura nozīmi Mihaela Engelmeiere iespaidīgi uzsvēra, pasludinot: “Mājoklis ir cilvēktiesības, un tā ir pieejama ikvienam.” Ņemot vērā pieaugošās īres maksas un nepietiekamo dzīvojamās platības pieejamību, daudzi iedzīvotāji saprot, ka realitāte bieži ir citāda. Mareike Engels no Alliance 90 / Zaļie pat brīdināja par nabadzības riskiem demokrātijai. Viņi un daudzas citas balsis aicināja vairāk ņemt vērā cilvēkus ar nabadzību, piemēram, Ēriku Heine, kura ziņoja: "Mūs neuztver nopietni, ir liela patvaļa."

Nabadzības ilgtermiņa sekas

Samita diskusijas lika arī saprast, ka nabadzība bieži vien ir apburtais loks, kas prasa strukturālus pasākumus. Klauss Vičers uzsvēra, ka ir nepieciešamas labākas izglītības iespējas un efektīvas sociālās drošības sistēmas, lai pārrautu apburto loku. Dr. Rolfs Bosse no Hamburgas īrnieku asociācijas nosauca mājokļus par "jauno sociālo jautājumu" un aicināja valsti attiecīgi rīkoties. Tanja Čava no DGB Hamburgas vērsa uzmanību uz vēl vienu aspektu: īres maksa nedrīkst veidot vairāk par trešdaļu no algas, lai nodrošinātu īrnieku finansiālo stabilitāti.

Četru stundu garā pasākuma kopīgs secinājums bija, ka alternatīvas pastāv, taču bieži vien pietrūkst politiskās gribas. Organizatori pieņēma deklarāciju, kas ietvēra gan izkļūšanas no nabadzības scenāriju izstrādi, gan plānu sociālās drošības stiprināšanai Hamburgā. Pirmās iedzīvotāju reakcijas liecina par vēlmi aktīvi iet šo ceļu.

Sociālā drošība kā cilvēktiesības

Kas slēpjas aiz sociālās drošības jēdziena? Saskaņā ar starptautiskās sabiedrības viedokli sociālais nodrošinājums ir cilvēka pamattiesības, kas noteiktas 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 22. pantā un ko turpmāk atbalsta starptautiskie līgumi un 2030. gada programma. Tās mērķis ir aizsargāt cilvēkus no nabadzības un dzīvības riskiem, izmantojot sociālo apdrošināšanu vai no iemaksām neatkarīgus pabalstus, kas ir īpaši svarīgi krīzes laikā. Šīs sistēmas ne tikai palīdz indivīdiem pārdzīvot krīzes, bet arī veicina noturīgu sabiedrību.

Pašreizējie statistikas dati liecina, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam Vācijā 2024. gadā bija pakļauti aptuveni 17,6 miljoni cilvēku, kas veido aptuveni 20,9% no visiem iedzīvotājiem. Šie skaitļi uzsver pasākumu un reformu steidzamību sociālajā sektorā, jo Hamburgā nevar runāt tikai par tukšiem vārdiem. Vērtības liecina, ka persona tiek uzskatīta par nabadzības riskam pakļautu, ja tās ienākumi ir zem nabadzības riska robežas, kas 2024.gadā bija 1378 eiro neto vienam dzīvojošajiem.

Laikā, kad 15,5 % iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, tādas iniciatīvas kā nabadzības samits un aicinājums nodrošināt ilgtspējīgu sociālo drošību ir ļoti svarīgas. Galu galā tas nozīmē piedāvāt cilvēkiem perspektīvu un bruģēt ceļu uz godīgu nākotni. Diskurss par izmitināšanu un sociālo taisnīgumu ir svarīgāks nekā jebkad agrāk, īpaši tādās pilsētās kā Hamburga, kur sociālā plaisa dažkārt ir milzīga.