Jauns ūdens likums MV: Dzeramā ūdens cenas pieaug!

Jauns ūdens likums MV: Dzeramā ūdens cenas pieaug!

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir notikušas būtiskas izmaiņas ūdens resursu izmantošanā, kas ir kļuvis īpaši nepieciešams klimata pārmaiņu dēļ. 2025. gada 24. jūnijā Ministru kabinets pieņēma jauno Valsts ūdeņu un piekrastes aizsardzības likumu. Zemkopības un vides ministrs Tils Bekhauss (SPD) Šverinas pilī uzsvēra likuma galvenos punktus. Plānots, ka likums stāsies spēkā līdz gada beigām, un tas tiks apspriests pirms štata parlamenta vasaras pārtraukuma. Reformai, kas paredzēta arī ūdens izmantošanas regulēšanai lauksaimniecības sektorā, izšķirošās bija klimata pārmaiņu vajadzības un ūdens cenu kāpums.

Jaunie noteikumi paredz, ka ūdens tiek uzskatīts par vērtīgu resursu, kas gan saudzējams, gan taupīgi jāizmanto. Četru cilvēku ģimenei drīzumā būs jāgatavojas dzeramā ūdens cenu kāpumam – gadā pienāksies ap 15 eiro vairāk. Turklāt cena par litru dzeramā ūdens pieaug gandrīz par vienu centu. Īpaši ietekmi jūt zemnieki, kuriem turpmāk būs jāmaksā nodeva par ūdens ieguvi: 2 centi par kubikmetru no virszemes ūdeņiem – piemēram, strautiem un ezeriem – un 6 centi par kubikmetru no gruntsūdeņiem.

Resursu aizsardzība un investīcijas

Jauninājumi ietver arī stimulus ūdeni taupošām apūdeņošanas metodēm, lai atbalstītu lauksaimniekus. Papildus tiks izveidota piecus metrus plata aizsargjosla ap aramzemi, kur mēslošana nav atļauta. Ar šiem pasākumiem valsts valdība cer ik gadu radīt ap 11 miljoniem eiro. Šiem ienākumiem būtu jāieplūst dažādos aizsardzības projektos, piemēram, pazemes ūdeņu aizsardzībai un mērīšanas punktu atjaunošanai.

Taču izaicinājumi ir būtiski: jūras līmeņa paaugstināšanās un arvien biežākas vētras prasa arī jaunu piekrastes aizsardzības sistēmu izbūvi. Lauksaimniecība cieš arī no sausuma, kas liek daudziem lauksaimniekiem atsūknēt gruntsūdeņus. Maz ticams, ka valsts sasniegs ES Ūdens pamatdirektīvā noteikto mērķi nodrošināt labu stāvokli visām ūdenstilpēm līdz 2027. gadam. Šī direktīva nodrošina tiesisko regulējumu visu ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai un nodrošina ūdens aizsardzību kā vispārēji pieejams, bet ierobežots resurss. Politiski šīs direktīvas īstenošana tiek uzskatīta par svarīgu vides aizsardzības daļu, un tā ir steidzami jāpaātrina, lai novērstu klimata pārmaiņu ietekmi, kas apdraud ūdens resursus.

Nozīme reģionam

Ūdens ir ne tikai būtisks dzeramā ūdens apgādei, bet arī lauksaimniecībai, rūpniecībai un vietējām ekosistēmām. ES ir pieņēmusi dažādas direktīvas, lai nodrošinātu un visaptveroši aizsargātu ūdens kvalitāti. Tostarp Nitrātu direktīva un Peldvietu ūdens direktīva nodrošina, ka ūdens resursi ir svarīgi ne tikai cilvēkiem, bet arī florai un faunai. Pēdējos gados satraucoši laikapstākļi, piemēram, plūdi un sausums, ir parādījuši reformu steidzamību.

Šajā kontekstā kļūst skaidrs, cik svarīgi ir iesaistīt visas ieinteresētās puses diskusijā par ūdens izmantošanu. Šis izaicinājums sabiedrībai kopumā, kurā piedalās lauksaimniecība, rūpniecība un iedzīvotāji, ir izšķirošs, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu ūdens apsaimniekošanu nākotnē.